Sadaļas Sadaļas

LU un LDz: Novērsti pārpratumi kompensācijās par profesionālās darbības ierobežojumiem

Publiskajā sektorā atsevišķos uzņēmumos slēgtās vienošanās ar darbiniekiem par profesionālās darbības ierobežojumu bijušas nelikumīgas un nelietderīgas. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka vairākos gadījumos vienošanās nav slēgtas ar mērķi novērst darbinieku ar specifiskām zināšanām pāriešanu konkurējošā uzņēmumā, bet gan lai apliecinātu īpašu labvēlību kādiem darbiniekiem. Savukārt revīzijā pieminēto iestāžu pārstāvji norādīja uz normu atšķirīgu interpretāciju un iesaisti nepilnību novēršanā.

LU un LDz: Novērsti pārpratumi kompensācijās par profesionālās darbības ierobežojumiemJānis Kincis

Vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas paredzētas, lai kādu laiku neļautu cilvēkam ar specifiskām zināšanām vai pieeju informācijai sākt darbu konkurējošā iestādē. Valsts kontrole pēc revīzijas secināja, ka šādas vienošanās vairākkārt slēgtas drīzāk nolūkā apliecināt īpašu labvēlību kādiem darbiniekiem. Visbiežāk šāda prakse konstatēta satiksmes nozarē.

„Lauvas tiesa šo gadījumu bijuši saistīti ar dzelzceļa nozari saistītiem uzņēmumiem: gan "Latvijas dzelzceļš", gan "LDz Cargo" un "LDz Ritošā sastāva serviss". Tāpat arī lidosta "Rīga", Latvijas Pasts. Satiksmes nozarē šī ir kā tradīcija, kamēr citos sektoros nav tik izteiktas šāda veida atlīdzības. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušo,

iespējams, ka šis ir veids, kā kompensēt darba attiecību izbeigšanu.

Piemēram, ja ir grūtības par labprātīgu darba attiecību izbeigšanu, tad šis ir tas veids, kā to atvieglot. Bet noteikti šīs atlīdzības mērķis nav panākt darba attiecību vieglāku un ērtāku izbeigšanu,” norādīja Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.

Valsts kontrole atgādinājusi, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ilgstoši piekopa praksi attiecībā uz kapitālsabiedrībā pastāvošo struktūrvienību – prezidentu padomi, kas faktiski dublējusi valdes funkcijas un ar kuras locekļiem bija noslēgti arī darba līgumi.

Komentārā par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu „Latvijas dzelzceļa” Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Kārkliņa Latvijas Radio norādīja, ka pēdējā pusotra gada laikā valde sadarbībā ar Valsts kontroli un Valsts ieņēmumu dienestu centusies novērst minēto nepilnību atkārtošanos.

Tāpat Valsts kontrole norādījusi, ka 2019. gadā Latvijas Universitāte pēc rektora Indriķa Muižnieka sākotnējās neapstiprināšanas amatā ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu uz diviem gadiem. Brīdī, kad rektoru pēc tiesas lēmuma apstiprināja amatā, LU ar diviem no šiem darbiniekiem atsāka darba tiesiskās attiecības. Tomēr apmēram 19 tūkstošus eiro par laika periodu, kad profesionālās darbības ierobežojumam vairs nebija pamata, neesot tiesiska pamata atmaksāt. To Latvijas Universitātei apliecinājuši divi advokātu biroji. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par šo jautājumu neesot sācis lietvedību.

LU rektora padomniece juridiskajos jautājumos Anda Ozola uzskata, ka revīzijā šie vērtējumi vai nu nav ņemti vērā vai interpretēti atšķirīgi. Turklāt šādām situācijām tapis atsevišķs regulējums.

„Šobrīd nav tāda ļoti skaidra regulējuma par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbiniekiem, kuri uzskatāmi par būtiskas informācijas turētājiem. Šķiet, šajā gadījumā ir runa, kā interpretēt šīs normas. Latvijas Universitāte izstrādājusi iekšējo regulējumu šādiem gadījumiem par notikumu secību un procesu,” pauda Ozola.

Revidenti arī secinājuši, ka kopumā seši publiskā sektora darba devēji neinformēja Valsts ieņēmumu dienestu, ka ar deviņiem darbiniekiem noslēgtas šādas vienošanās, kādēļ viņi saņēmuši gan atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, gan nepamatoti arī bezdarbnieka pabalstu. Valsts kontroles ieskatā tādējādi izmaksātos 135 000 eiro jāatmaksā valsts speciālajā budžetā.

Uzteicami ir Valsts kontroles ieteikumi Ministru kabinetam esošā regulējuma uzlabošanai, sarunā ar Latvijas Radio vērtēja "Sorainen" advokātu biroja vadošais speciālists darba tiesībās advokāts Andis Burkevics.

"Šie konstatētie gadījumi neizskatās labi. Zināmam kontroles mehānismam vai vismaz skaidrām vadlīnijām no publiskā sektora darba devējiem vajadzētu būt.

Iezīmējas būtiska atšķirība no privātā sektora, jo tajā darbinieks ir vairāk ieinteresēts, lai šāda vienošanās nebūtu spēkā, ja tai no likuma viedokļa ir defekti, un gatavi iet arī uz tiesu. Te tā situācija ir tieši pretēja, ka darbinieki pat ir ļoti apmierināti, ka ir šāda vienošanās, kas būtībā ierobežo turpmākās tiesības turpmākā darba devēja izvēlē,” pastāstīja Burkevics.

Revīzija apsvērusi četru gadu periodu kopš 2016. gada rudens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt