Balode sacīja, ka Rubeņa aiziešana no mācītāja amata ir viens no rezultātiem tam, kādā virzienā luteriskā baznīca “gājusi pēdējos 25 gadus, kļūstot arvien teoloģiski iešaurinātāka savā domā; šobrīd par baznīcas teoloģijas ruporu un vārda nesēju kļuva cilvēki, kas aizstāv vienpusējo luterisko mācību”.
Balode arī pavēstīja, ka Rubenis nav pirmais aizgājušais mācītājs, tādi bijuši arī pirms viņa, un bija arī tādi, kas nav izteikuši savu viedokli, rēķinoties ar to, kas notiks, ja tas atšķirsies no vadošā viedokļa.
Balode norādīja, ka vēlme uzturēt “domas tīrību” nav veselīga sabiedrībai un arī baznīcai, tā ir raksturīgāka autoritārajiem režīmu, un briesmīgākais piemērs bija nacistu režīms.
Tā ir bīstama tendence, kas iet pret kristietības būtību, sacīja dekāne.
Viņa pieļāva, ka Rubeņa solis var mudināt uz pārdomāšanu tos, kas nav vienisprātis ar pašreizējo baznīcas attīstību ceļu, šie cilvēki var aktivizēties, skaļāk paust savu viedokli un ticību.
KONTEKSTS:
Pēc 36 gadu kalpošanas mācītājs Juris Rubenis ir atstājis mācītāja amatu - uzrakstījis atlūgumu, ko Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir pieņēmis. Baznīcu Rubenis nepametīs.
Vanags norādīja, ka šī lēmuma iemesli ir personiski un mācītājs tos nevēlējās atklāt sabiedrībai. Bet mācītājs Indulis Paičs norādīja uz “agresīvo kampaņu pret Rubeni”.
