LU studenti vīlušies rektora vēlēšanu procesa norisē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Universitātes (LU) studenti ir vīlušies rektora vēlēšanu procesa norisē, intervijā Latvijas Radio sacīja LU Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte.

LU Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Rektora amatam izvirzīti divi kandidāti – esošais augstskolas vadītājs profesors Indriķis Muižnieks, kā arī Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš. Izvirzītāju saraksts lielāks ir pašreizējam rektoram, kam atbalstu sola arī studenti, kuri gan nav apmierināti ar vēlēšanu procesu.

Zīverte stāstīja, ka studenti ir vīlušies notiekošajā procesā, jo uzskata, ka LU nes pasaulē Latvijas vārdu.

"Mums vajadzētu apliecināt sabiedrībai, ka šī ir universitāte, kurā var gūt attīstību. Vai visa šī darbība ir tā vērta? Tas mūs parādīja sliktā gaismā. Kandidātiem būtu bijis jāpierāda sevi ar darbiem," teica Zīverte.

LU Studentu padome, kurai rektora vēlēšanās ir 75 balsis no 300, pēc ilgākām debatēm nolēmusi atbalstīt Muižnieku. "Lēmums netika pieņemts vienbalsīgi. Domājām, cik kompetenti ir kandidāti un kā viņi redz nākotni. Muižnieks ir pierādījis savu daudzpusīgo kompetenci," pauda LU studentu pārstāve.

Pašreizējais LU rektors Muižnieks ir aizvadījis pirmo četrgadi augstskolas vadītāja krēslā. Redzamākais viņa laika panākums varētu būt akadēmiskā centra turpinājums Torņakalnā. Par savu mērķi nākamajai četrgadei viņš izvirzījis LU iekļūšanu pasaules piecsimt labāko augstskolu vidū. Pašas augstskolas priekšvēlēšanu debatēs Muižnieks solīja labumus arī padotajiem.

Viņš norādīja, ka vēlas LU jaunas darbavietas docētājiem, motivējošu atalgojumu, kā arī mazināt birokrātisko slogu.

Runājot par personālu, Muižnieks no tā debatēs arī saņēma jautājumus. Piemēram, kādēļ noalgojis Nacionālās apvienības politiķi un Rīgas domes deputāti Baibu Broku.

Muižnieks atbildēja, ka Broka viņa birojā pieņemta pēc ievēlēšanas Senātā. Viņa esot sakārtojusi Universitātes administrāciju, uzlaboti iekšējie normatīvi. Labās attiecības ar politiķiem ļāvušas ne tikai pilnveidot likumus, bet arī grozīt valdības noteikumus, lai Universitāte ar saviem īpašumiem rīkotos pēc sava prāta.

Par Muižnieku publiski atkārtoti izskanējušas ziņas par iespējamo biedrošanos ar čeku, un šonedēļ publiskota lieta, ka viņš nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju.

Liela kritika bijusi jāpiedzīvo arī Muižnieka vienīgajam konkurentam - Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānam profesoram Gundaram Bērziņam, kas sevi pieteicies ar pieredzi lielu uzņēmumu vadīšanā. Pirmdien Universitātes vadība pretēji likumā paustajam aizliegumam izziņoja, ka ir saņēmusi trauksmes cēlēja vēsti par Bērziņa promocijas darba neatbilstību ētikas un kvalitātes kritērijiem. Augstskola nopietni reaģēšot un veikšot rūpīgu pārbaudi. Pats Bērziņš pēkšņos pārmetumus noraida un sola tiesāties par neslavas celšanu.

"Tas, kā tas noticis, ir viens no sliktākajiem iespējamiem scenārijiem Latvijas Universitātei. Anonīmi ziņojumi kļūst par vēlēšanu objektu, un manipulācija ar informāciju ir notikusi. Pilnīgi nepamatoti. Pārmetumi, ja tā ir akadēmiska diskusija, vai Darvins ir tieši šādi teicis vai mazliet savādāk, bija tajā vietā jāliek atsauce uz lapaspusi vai nebija jāliek. Ja šāda līmeņa pārmetumi tiek izteikti pāris dienu pirms vēlēšanām, tas nav pareizi," sacīja Bērziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti