Rit jau 22. gads, kad Latvijas Universitātē izveidots Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Tajā studenti brīvās izvēles kursa ietvaros sniedz juridisko palīdzību civillietās. Viņi strādā ar darba, dzīvokļu un ģimenes lietām, bet izņēmuma gadījumā skata arī, piemēram, īpašumu un zemes jautājumus.
Kursu jau no tā pirmsākumiem docē profesore Jautrīte Briede.
Savukārt centru vada Zīle Gereiša, kura stāsta par šī kursa pirmsākumiem: “Kurss pasaules kontekstā ir veidojies Amerikas Savienotajās Valstīs pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad juridisko skolu audzēkņi saviem pasniedzējiem teica: kā tas nākas, ka topošajiem mediķiem ir klīnikas, kur viņi var apgūt pirmās praktiskās prasmes, bet mums nekā tāda nav, jo jurisprudence ir praktiska lieta, ja mēs strādājam ar klientiem. Tātad tās tā arī izveidojās. Starptautiskais nosaukums šim centram ir legal clinic – tātad juridiskā klīnika.”
Maģistranti bez maksas konsultācijas sniedz tikai mācību gada laikā, sākot no oktobra vidus. Līdz tam aptuveni divdesmit studentus vēl sagatavo darbam.
“Kad studenti tiek uzņemti, viņi tiek apmācīti dažādās prasmēs: par juridiskas lietas uzņemšanos, par laika plānošanu, par prasības pieteikumu rakstīšanu, par atzinumu sagatavošanu. Studenti šādi tiek sagatavoti, cik nu tajā pusotrā mēnesī tas ir iespējams. Tad apmēram oktobra vidū sākas reālās tikšanās ar reāliem, dzīviem cilvēkiem, kas ir jau iepriekš pierakstījušies rindā,” stāsta Gereiša.
Vidēji gada laikā tiek konsultēti vairāk nekā 50 cilvēki.
Studenti ar klientiem strādā, neatklājot savus uzvārdus. Prakse rāda, ka cilvēki novērtē sniegto palīdzību un to lūdz atkārtoti, bet ne vairs caur centru.
Samanta un Arvīds pērn pirmajā semestrī konsultēja klientus kopā. Viņi uzskata, ka kursam vajadzētu būt obligātam, jo gūtā pieredze esot neatsverama.
“Es spēju beidzot pielietot to lielo teorētisko bagāžu, kas man ir nākusi līdzi visus šos gadus. Un īpaši juridiskās palīdzības sniegšana man deva pirmos soļus komunikācijā ar klientiem, kas būs katra jurista darba maize nākotnē,” norāda Samanta.
Viena no lietām, pie kuras viņa strādāja, pat aizvirzījās līdz tiesai. Tā bija sarežģīta laulības šķiršanas lieta. Samanta kopā ar kolēģi sniedza padomus, kā šai klientei rīkoties, taču praktiskā strīda risināšanā nolēma neiesaistīties.
Centrs sadarbojas arī ar „Sabiedrību par atklātību – Delna”, kā arī ar iniciatīvu platformu “Mana balss”. Tomēr par visvērtīgāko pieredzi studenti uzskata tieši cilvēku konsultēšanu, jo nākas saskarties ar visdažādākajiem raksturiem.
“Lai arī šī juridiskā palīdzība tiek sniegta bez maksas, ne vienmēr cilvēki, teiksim tā, to novērtē. Un varbūt tieši tas iemesls, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta bez maksas, ir pamats kļūt nedaudz vieglprātīgiem,” atklāj Samanta.
Vēl viens no izaicinājumiem ir laika plānošana. “Tie lielākie izaicinājumi ir atrast laiku un atrast laiku nevis tad, kad kaut kā pagadās – kaut kādā pusnaktī vai ne īsti produktīvā brīdī. Bet, ja tu, piemēram, esi šodien ticies ar klientu un jūs vienojaties par procesu virzību, teiksim, divu nedēļu laikā, tad tu saproti to darāmo darbu apjomu un faktiski katru dienu vai katras pāris dienas tev ir kaut kas jāizdara, lai tu divu nedēļu laikā varētu nonākt līdz rezultātam,” stāsta Arvīds.
Arī Covid-19 pandēmijas laikā konsultācijas nerima.
Studenti juridisko palīdzību klientiem sniedza attālināti, taču tas kvalitāti neietekmējot.
Juridiskās prakses un palīdzības centra vadītāja Zīle Gereiša plāno konsultācijas klātienē. Tās atsāksies jau oktobra vidū. Savukārt klienti var vēl tām pieteikties, meklējot informāciju Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mājaslapā.
