Par to, ka VDK dokumentos atrodama 1974.gadā izveidota kartīte ar viņa vārdu, Muižnieks esot uzzinājis pirms pieciem gadiem.
“Tas man bija bišķi pārsteigums, lai neteiktu liels pārsteigums, jo pārliecināts, ka man tādas nav. Ja nemaldos, tas bija 2015.gada beigās, bija arī tiesa, un tur nonāca pie secinājuma – viņi bez kartītes vairāk neko nebija atraduši. Nekādu dokumentu citu nebija, līdz ar to tā tiesa nebija gara, un tika konstatēts, ka apzinātas sadarbības nav bijis,” stāsta Muižnieks.
Viņam esot divas versijas, kā viņa vārds kartotēkā varējis parādīties. Viena no tām – viņš trīs dienas tulkojis kādai angļu firmai zinātniskās aparatūras izstādē Rīgā. Otra versija – obligāto atskaišu rakstīšana universitātei pēc zinātniskā komandējuma uz Čehiju.
“Vienkārši bija standarta atskaites, kādas tajā laikā sniedza, standarta anketas, kuras arī tajā laikā sniedza. Vai kāds ir tās pārformējis vai noformējis kā kartīti, to es nezinu,” saka Muižnieks.
KONTEKSTS:
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.
