Auziņš sacīja, ka dažas sarunas ar politiķiem par kandidēšanu uz prezidenta amatu viņam bijušas, un šo sarunu iniciators nebija viņš pats. Taču konkrēts piedāvājums viņam nav izteikts.
Auziņš atzina, ka kandidēšana uz Valsts prezidenta amatu “varētu būt nopietns izaicinājums”. Viņš norādīja, ka ir “strādājis tuvu iepriekšējiem prezidentiem” un redzējis, “cik tas ir sarežģīts uzdevums”, taču viņš būtu gatavs apdomāt iespēju kandidēt, ja būtu nopietni piedāvājumi.
Auziņš pirmo reizi par LU rektoru ievēlēts 2007.gadā, atkārtoti ievēlēts 2011.gadā un šogad vasarā beigsies viņa pilnvaras, un LU būs jāievēlē jauns rektors.
Piektdien Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta panorāma” pauda atbalstu tam, ka prezidents nāktu no akadēmiskajām aprindām. Pats Spārītis no šādas iespējas gan jau esot atteicies.
Tikmēr atsevišķi koalīcijas politiķi kā labu iespējamo prezidenta amata kandidātu min kādreizējo ārlietu ministru, tagadējo Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Kā Riekstiņa mīnuss tiek minēts viņa „oranžums” jeb kādreizējā dalība Tautas partijā un lojalitāte tās līderim Andrim Šķēlem. Taču Riekstiņa stiprās puses būtu spēja labi pārstāvēt Latviju starptautiski un zināšanas šobrīd būtiskajā aizsardzības jomā.
Tikmēr nerimst diskusijas arī jautājumā par procedūru, kādā būtu ievēlams Valsts prezidents, un arī par šīs institūcijas reformām. Saeimas deputātu darba grupu par šo jautājumu uz pirmo sēdi sanāca pagājušajā nedēļā, un tās secinājumi tuvākās prezidenta vēlēšanas neietekmēs. Tikmēr sabiedrībā joprojām valda domstarpības par to, kā prezidents būtu jāievēl Saeimai. Šobrīd šis ir palicis vienīgais Satversmē noteiktais aizklātais balsojums. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis nedēļas nogalē priekšlikumu par atklātām prezidenta vēlēšanām kritizēja Latvijas Zemnieku savienības kongresā. Tikmēr Latvijas Radošo savienību padome atklātā vēstulē aicina radošo profesiju pārstāvjus atbalstīt iniciatīvu par atklātu balsojumu portālā „manabalss.lv”.
Jau ziņots par partiju vienošanos, ka līdz 19.maijam, kad oficiāli jāiesniedz kandidāta vārds Saeimas kancelejā, lai par viņu varētu notikt balsošana, partijas rīkos diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, lai apspriestu prasības prezidenta amata kandidātiem un arī iespējamās kandidatūras.
Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, bet nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Iepriekš Bērziņš solīja, ka par savu lēmumu, vai kandidēt prezidenta vēlēšanās, paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
Prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.