Viņš atzina, ka šodien mēs pārspīlējam to, cik lielā mērā mēs paši izvēlamies, kādas ziņas patērēt, jo ir mediju starpnieki – mēs pamanām un patērējam to, kas nonāk redzeslokā sociālajos tīklos, ar ko dalās draugi.
Turklāt, ja cilvēks pieslējies kādam viedoklim, jo stiprāk viņš tic kaut kam, jo ierobežotāks viņš kļūst, viņa pārliecība līdzīgi kā zirgam klapes traucē ieraudzīt kaut ko apkārt, norādīja Austers. Bet tas savukārt ierobežo lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
Cerīgs veids, kā no tā izvairīties, ir zinātnes veida domāšana. Austers stāstīja, ka cilvēki, kuriem ir izteiktāka interese par zinātni, sāk domāt kā zinātnieki, domāt kā pētnieki, meklēt - varbūt šim jautājumam ir vēl kāds izskaidrojums.
Kritiska domāšana pēc būtības ir līdzīga zinātniskai domāšanai, un cilvēki, kas interesējas par zinātni, uzlabo savas analīzes spējas, mazāk izdara dogmatiskus secinājumus, un tas ir cerīgs virziens, sacīja Austers.