Pārdod vecās, renovē un cels jaunas “kojas”
Burtnieku ielā 1 esošās kopmītnes, kas piederēja Latvijas Universitātei, tiek slēgtas, jo pārdotas izsolē.
“Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem tika pieņemts stratēģisks plāns koncentrēt universitātes darbību, studijas un pētniecību Torņakalnā. 2016. gadā tika izstrādāts Latvijas Universitātes nekustamo īpašumu attīstības plāns, kura ietvaros katrs īpašums tika analizēts, rēķinātas naudas plūsmas, vieta kopējā Latvijas Universitātes nekustamo īpašumu portfelī un stratēģijā, un šie īpašumi tika sadalīti dažādās grupās. Ņemot vērā, ka visa darbība tiek koncentrēta Torņakalnā, tai skaitā šeit tiek paredzēta arī jaunu dienesta viesnīcu izbūve, tad šis esošais portfelis, kas mums ir, tādā formā un izmērā ir bišķiņ par lielu,” skaidroja LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.
Jaunas un mūsdienīgas kopmītnes varētu nozīmēt arī lielāku īres maksu. “Mēs daļu no vecajām dienesta viesnīcām pārdodam un iegūtos līdzekļus novirzām Torņakalna akadēmiskā centra attīstībai, nākotnē te tiks būvēta jauna viesnīcu infrastruktūra.
Tātad mēs saglabājam daļu no vecajām dienesta viesnīcām, jo mums ir jāpilda arī sociālā funkcija.
Līdz ar to mēs atstājam dienesta viesnīcas, lai varētu piedāvāt budžeta klases izmitināšanu, jo skaidrs, ka jaunbūvēs, lai tās būtu finansiāli pamatotas, cena par gultasvietu būs dārgāka,” norādīja Počs.
Bet vecās dienesta viesnīcās LU plāno renovēt.
Tiesa, Burtnieku ielas kopmītnes nebūt nebūs vienīgās, kuras ir plānots pārdot. “Mums uz pārdošanu ir paredzētas vēl dienesta viesnīcas, bet tās ir daļas no lielākiem kompleksiem. Tā ir vecā Pedagoģijas un psiholoģijas un mākslas fakultāte Jūrmalas gatvē 76, tur ir divas fakultāšu ēkas un arī dienesta viesnīca. Un otrs objekts ir Zeļļu ielā 25-27, bijusī Fizikas un matemātikas fakultāte,” atklāja Počs.
Tātad gluži kā daudzviet pasaulē arī Latvijas Universitātei taps savs akadēmiskais centrs, kurā būs viss studijām un studentiem nepieciešamais vienuviet. Universitātes fakultātes, kopmītnes un laboratorijas vairs nebūs izmētātas pa visu Rīgu.
“Mēs visu koncentrējam šeit, Torņakalnā. 90% studiju procesa, zinātņu pētniecību notiks šeit, Torņakalnā. Tas ir stratēģisks uzstādījums. Tas, pirmkārt, rada motivējošo vidi, otrkārt, tas ir sinerģijas jautājums, jo šobrīd fakultātes katra tieši distances dēļ dzīvo savu dzīvi, bet nav šīs sinerģijas starp dažādām zinātnēm,” pastāstīja LU Infrastruktūras departamenta direktors.
Mainās laiki un mainās arī “koju” izskats un dzīve tajās. Kā norāda LU, jaunuzceltajās kopmītnēs studentiem būs lielāka personīgā telpa un tajās varēs dzīvot pa vienam vai diviem istabiņā. Vai līdz ar jauniem apartamentiem “koju” ballītēm būs pienācis gals?
“Arvien mazāk ballīšu, bet studenti socializēsies nevis istabās, bet jauna tipa dienesta viesnīcas paredz parasti “co-working” jeb koprades telpas. Plašākas telpas, kur studenti var mācīties, socializēties un tad aiziet uz savu istabu un tālāk mācīties,” pastāstīja LU Infrastruktūras departamenta nekustamo īpašumu speciālists Aleksandrs Geržatovičs.
Pandēmijas laikā kopmītnēs mazāk studentu
Pašlaik gan kopmītnes šķiet gana klusas. Kas ar tām notiek pandēmijas laikā, kad studijas notiek attālināti? “Daļa studentu ir izbraukuši ārpus dienesta viesnīcas, taču viesnīcas turpina strādāt, jo ir studenti, kuri ir atraduši Rīgā darbu, kuri strādā un nevar izbraukāt. Ir arī studenti, kuri vēlas būt patstāvīgi un nevēlas tomēr to Covid-19 laiku pavadīt pie mammām un tētiem, tāpēc viņi arī turpina dzīvot dienesta viesnīcās,” pastāstīja LU Infrastruktūras departamenta Ieņēmumu centra nodaļas vadītāja vietniece Daiga Štelmahere.
““Koju” noslodze apmēram par 20–30% ir nokritusies. Ja mums dienesta viesnīcās bija noslodze 80%, tas nozīmē no visām 250 gultas vietām bija aizņemtas apmēram 180–200, tad tagad tas ir 100–120,” pastāstīja Geržatovičs.
Vai var teikt, ka studenti šobrīd mācās vairāk, ja reiz kopmītnēs viņu ir krietni mazāk un ballītes rīkot vairs nedrīkst? “Jā, ja viņi ir šeit, tad viņi tā ļoti, ļoti čakli klausās lekcijas un pilda darbus. Mēs arī dienā redzam, ka tā kustība ir ļoti maza. Viņi pārsvarā ir vai nu darbā vai mācās,” zināja stāstīt Štelmahere.
Tomēr viens ir skaidrs – mainās ne tikai studiju vide un studentu apmešanās vietas, bet ir mainījusies arī studenta dzīve kopumā. Nav vairs kopīgas mācīšanās, ballīšu līdz rīta gaismai un dažādu citu jautru izdarību.
“Pirmā kursa studenti saka, ka viņi vispār nav izjutuši īsti nekādu studentu dzīvi, jo kopš septembra jau visu laiku tā situācija ir tāda, ka viņi mācās attālināti. Viņi pat savus kursabiedrus nav iepazinuši, tāpēc tas no tāda studentu dzīves viedokļa ir ļoti apgrūtinoši,” atklāja Štelmahere.
