Vērtējot to, nav būtiski izmantot vienkāršoto skalu “pareizi vai nepareizi” – svarīgi saprast, vai tas veicinās kādu svārstīgu sabiedrības daļu vakcinēties.
“No šāda skatpunkta, protams, tam ir drīzāk iespēja kādu svārstīgo ietekmēt, nevis kādu, kas jau ir pārliecināts, atrunāt,” norādīja pētnieks.
Viņš pieļāva, ka varbūt to vajadzēja darīt krietni ātrāk, jau decembrī, kad vakcinācija tikai sākās, īpaši ņemot vērā pašreizējo fonu, kad vakcīnu nepietiek. Taču šāda dilemma, kuru grupu privileģēt, vienmēr būs šādos gadījumos, piebilda Kaprāns.
KONTEKSTS:
Latvijā decembra beigās ir sākta mediķu vakcinācija pret Covid-19, taču vakcīnu daudzums Latvijā ir neliels un vakcinācija norit lēnāk, nekā iepriekš cerēts.
Latvijā, turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas, tostarp valstij svarīgas amatpersonas.
Amatpersonu vakcinācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta 9. februāra lēmumu. Tā sākās 11. februārī, kad pirmie tika vakcinēti vairāki bijušie prezidenti, kā arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Piektdien Latvijā turpināsies brīvprātīga valsts augstāko amatpersonu vakcinācija pret Covid-19, vakcinēs vairākus ministrus, Saeimas komisiju priekšsēdētājus un bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
