LU prorektors Valdis Segliņš norādījis, ka oficiālu administratīvā līguma piedāvājumu, kas būtu izlīguma tiesiskais pamats, universitāte nav saņēmusi.
“Ideja neatbilst jēdziena “izlīgums” būtībai,” norādījis Segliņš. Turklāt atkārtotas rektora vēlēšanas ir tieši tas, ko ministrija ir centusies panākt līdz šim.
Neesot saprotams, kāda piekāpšanās no Ministru kabineta puses ir iecerēta, ja tiek pieprasīts izpildīt ministrijas ieceres sasniegšanu pretēji vairāku tiesu instanču konstatētajam pausts LU paziņojumā.
KONTEKSTS:
Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Septembra beigās Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo MK lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju atzīts Muižnieks.
Valdība pārsūdzēja tiesas pagaidu noregulējumu LU rektora jautājumā. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Saistībā ar šo tiesas lēmumu LU rektora amatā no 1. decembra sāks strādāt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube.
LU strīdā ar IZM par augstskolas rektora vēlēšanu iznākumu piedāvājusi valdībai noslēgt mierizlīgumu. Savukārt IZM kā mierizlīgumu vēlas, lai tiktu rīkotas jaunas vēlēšanas. IZM pauda gatavību virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.
