Vasaras sākumā, 6. jūnijā, Latvijas Universitātes Satversmes sapulces ārkārtas sēdē rektora amatā tika pārvēlēts līdzšinējais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks. Pagāja laiks, un Izglītības kvalitātes valsts dienests konstatēja pārkāpumus vēlēšanās. Dienests konstatēja kopumā 10 pārkāpumus gan vēlēšanu procedūrā, gan dokumentos, kā arī termiņos. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēc šī atzinuma nolēma, ka par rektora apstiprināšanu jālemj valdībai.
Neapmierinātību ar šādu lēmumu pauda daudzi. Arī Latvijas Universitātes Studentu padome. Tās priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte jau iepriekš Latvijas Radio norādījusi, ka studentu padome atbalsta vēlēšanu rezultātus. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka atsevišķi studenti, kas balsojuši, nav bijuši LU Satversmes sapulces dalībnieki, bet gan viņu aizstājēji. Atbalstu Indriķim Muižniekam pauda arī Latvijas Universitāšu asociācija un tās vadītājs Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons. Viņš arī šobrīd ir pārliecināts – šis process grauj uzticību augstākajai izglītībai.
"Risinot šo jautājumu, nenotika dialogs starp IZM un LU. Rezultātā mēs esam iejaukti tiesvedībā, un netika izmantotas tās diplomātisko sarunu iespējas. Rezultātā visa šī pret LU vērstā kampaņa ir rezultējusies kā augstskolu prestiža graušana, un šobrīd ļoti sarežģītā situācijā ir ne tikai LU, bet visa augstākās izglītības sistēma," saka Pētersons.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Šuplinska no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) jau arī iepriekš Latvijas Radio ir skaidrojusi, ka, viņasprāt, vēlēšanās bijuši pārkāpumi.
"LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā ir noteikti divi gadījumi, kad var tikt izmantots šis [rezervista] mandāts – izbeigtas darba/studiju attiecības ar Latvijas Universitāti vai ir pāriets citā personāla kategorijā. Nekas cits tur netiek teikts. Konkrētajā situācijā, kur ir runa par 13 mandātiem – tie netika izsniegti atbilstoši šai pašas LU atrunātajai kārtībai, un ir konstatēts, ka 13 Satversmes sapulces dalībnieki 24. maija vēlēšanās varēja kardināli mainīt vēlēšanu rezultātu, jo ir zināms, ka par [Indriķa] Muižnieka kandidatūru atdota 141 balss, par [Gundaru] Bērziņu ir atdotas 128 balsis. Ja mēs skatāmies šīs minētās 13 balsis, tad tās principā varēja radīts situāciju, kurā „par” ir atdots vienāds skaits abiem kandidātiem," atzīst Šuplinska.
Pēc garāka pārdomu brīža 27. augustā valdība lēma rektoru amatā neapstiprināt. Par rektora vietas izpildītāju iecēla universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi. Pēc lēmuma Muižnieku neapstiprināt amatā par došanos trīs mēnešu garā atvaļinājumā paziņoja universitātes prorektori - Ina Druviete un Valdis Segliņš. Tikmēr universitātes administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš paziņoja, ka augstskolā pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa, kā arī četri dekāni. Šo informāciju kā maldinošu pēc tam gan saukuši universitātes Senāta pārstāvji. Bet ministrija norādījusi, ka haoss universitātē parādot, ka vēlēšanās bijušas nepilnības. Tikmēr pats Muižnieks Latvijas Radio jau teicis – „šeit nav nekāda haosa”. Tāpat viņš solīja cītīgi tiesāties par taisnību. Šobrīd tiesa pieprasījumu nodevusi atpakaļ Latvijas Universitātei, jo tas jāpapildina, bet galvenais ir pēc iespējas ātri ievēlēt rektoru, skaidro universitātes rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.
"Mēs vēlamies, lai process virzās normāli uz priekšu. Ko tiesa var dot? Varbūt pat neko, tikai kavēt procesu. Iekšēji Universitātē mūsu mērķis ir veikt nepieciešamos grozījumus Satversmes nolikumā tā, lai nebūtu nekādu domstarpību par rektora vēlēšanām. Tiklīdz šie labojumi tiks veikti, tiks sasaukta LU Satversmes ārkārtas sapulce, kurā mēs tos pieņemtu un tad uzreiz jāpaziņo par rektora vēlēšanām, ka tās ir sākušās un ka līdz ar to mēnesis ir laiks pieteikties, otrs mēnesis - lai apspriestu programmas tiem, kas ir pieteikušies. Un tad ir Satversmes sapulce, kurā notiktu šīs vēlēšanas," norāda Straube.
Straube stāsta, ka jaunā rektora vēlēšanas tajā gadījumā, ja nebūs nekādu traucējumu, varētu būt gaidāmas ap novembri vai decembri. Tomēr pats Straube šobrīd nav domājis par to, vai kandidēs uz rektora amatu.
Savukārt Saeimas atbildīgās Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Radio pastāstīja, ka komisija ceturtdien, 5. septembrī, apspriedīs izveidojušos situāciju un vēlas uzklausīt ekspertus un noskaidrot divas lietas.
Komisija vēlas noskaidrot divas likuma normas, kas ietekmēja LU rektora vēlēšanas, un vai likuma normas ir adekvātas mūsdienu situācijai.
Viena norma ir par to, ka rektoru apstiprina valdība. Ašeradens sacīja, ka gribētu dzirdēt ekspertu viedokli par to. Likumā arī paredzēta maksimālā augstskolu autonomija, LU Satversmes sapulce izvēlējās rektoru, neviens necēla pretenzijas, bet valdībai bija cits uzskats. Ašeradens norādīja, ka vēlas noskaidrot, vai šāda situācija atbilst autonomijas principiem.
Otrā norma liedz kandidātam, kuru valdība neapstiprināja rektora amatā, nākotnē piedalīties LU vēlēšanās. Piemēram, ja ir pieļauti pārkāpumi vēlēšanu procesā, kāpēc cilvēks nevar piedalīties nākamajā vēlēšanās, vaicāja Ašeradens.
