Uz rezidentūru pretendē ne tikai budžetā studējošie, bet arī maksas grupas studenti un iepriekšējo gadu absolventi, tādējādi palielinot konkurenci.
Otrdien par iespējamiem risinājumiem, kā sabalansēt studiju vietu skaitu ar rezidentūras iespējām, plašākas sarunas arī valdībā.
Ministru kabinets un Veselības ministrija (VM) izstrādājusi atbildes vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas iepriekš vērsusies ministrijā, lai skaidrotu, kā nodrošināt medicīnas studiju absolventus ar valsts apmaksātām rezidentūras vietām. Katru gadu studijas beidz arī maksas grupu absolventi, kas kopā budžeta grupu absolventiem pretendē uz kādu no rezidentūras vietām.
Valsts apmaksā 200 rezidentūras vietas, un, lai varētu veidot papildu apmaksātas vietas, jāmeklē jauni finanšu avoti. Viena no iespējām ir prasīt, lai LU apmaksātu arī kādas rezidentūras vietas, jo tā iepriekš uzņēmusi vairāk studentu, nekā rekomendējusi Izglītības un zinātnes ministrija.
„Būtu jau labi, ka studentiem iespējas mācīties rezidentūrā tiktu palielinātas ne tikai uz veselības aprūpes kopējā budžeta skaita, bet arī ar citām iespējām, kādas ir iespējamas Latvijā,” stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis. „Kā viena no tām varētu būt arī Latvijas Universitātes (LU), sauksim, līdzdalība. Es nevaru pateikt, cik lielā mērā un kādā veidā,” viņš atzīst.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) iepriekš neesot pārsniegusi rīkojumos noteikti studiju vietu skaitu, tāpēc netiek izteikts priekšlikums, ka arī RSU varētu maksāt par rezidentiem. Par dažādiem iespējamiem risinājumiem šodien plānotas sarunas arī valdībā. Tikmēr iespēju, ka LU varētu apmaksāt papildu rezidentūras vietas, noliedz tās Rezidentūras Attīstības programmas direktore Anda Požarnova.
„Nu tā tiešām nav tā vieta, kas ir pelnoša organizācija, lai piešķirtu budžetu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka rezidents pamatu pamatos ir strādājošais. Nedomāju, ka LU var šādā gadījumā atrast finansējumu rezidentūras vietām,” atzīmē Požarnova.
Pēc viņas stāstītā, par ideju, ka LU varētu finansēt papildu rezidentūras vietas, uzzināts no ziņu aģentūras. Iepriekš diskusijas ar Veselības ministriju par to neesot bijušas.
LU rektors Indriķis Muižnieks nepieļauj arī tālāku diskusiju iespējamību. „Tur ir kaut kāds pārpratums. Es domāju, ka tie, kas tādu ideju izvirza, varbūt nesaprot, kā tiek organizētas rezidentūras studijas. Nekādā gadījumā nē. Tas nav jautājums apspriešanai,” tiešs ir Muižnieks.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kas Ministru kabineta vēstuli saņēmuši, par iespējamiem risinājumiem, tostarp Universitātes kā finanšu avota piesaistīšanu, diskutējuši vēl nav, tāpēc komisijas priekšsēdētāja un viņas biedrs pagaidām no komentāriem atteicās. Andrejs Klementjevs („Saskaņa”) atzina, ka, viņaprāt, vajadzētu veidot valsts pasūtījumu konkrētām specialitātēm, arī Latvijas Reģionu Apvienības deputāts Mārtiņš Šics nesaskata tādu iespēju, ka rezidentūras vietas varētu apmaksāt Universitāte. „Kur tad viņa tādu [naudu] var izdzemdēt? Kaut kur tā nauda ir jāatlasa. Tas ir diezgan tāds neloģisks priekšlikums. Ja viņiem ir pašiem jāatlasa, tātad viņiem ir jāatņem pašu ieņēmumi. Citu jau nav. No zinātnes naudas, kas ir absolūti nepietiekoša, nevar. No Eiropas struktūrfondu naudām tas nav iespējams. Pārlikt no citām valsts programmām nav [iespējams]. Viņiem jau citas naudiņas nav,” saka Šics.
Cēlonis pašreizējai situācijai, kurā pretendenti uz rezidentūru ir krietni vairāk, nekā valsts apmaksātas rezidentūras vietas, meklējams pirmskrīzes gados, kad būtiski palielināts valsts finansējums budžeta vietām ārstniecības studijās, vienlaikus nepalielinot valsts finansējumu jauno ārstu rezidentūras vietām. Konkurenci tāpat veicina maksas grupās studējošie, kam pēc absolvēšanas ir tiesības pretendēt uz valsts apmaksātu rezidentūru. Jau ziņots, ka turpmāk papildu priekšrocības valsts apmaksātai rezidentūrai būs tiem absolventiem, kas izvēlēsies darbu reģionos.
