LU aicina premjeru rosināt dienesta izmeklēšanu pret Izglītības kvalitātes dienestu

Latvijas Universitāte (LU) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”), aicinot rosināt dienesta izmeklēšanu pret Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.

LU uzskata, ka IKVD ir rīkojies prettiesiski un pārkāpis Administratīvā procesa likumu, vācot informāciju savam atzinumam par LU rektora vēlēšanu tiesiskumu.

Augstskola vērš Ministru prezidenta uzmanību uz apstākli, ka IKVD vācis un administratīvajā procesā izmantojis informāciju, kas, pēc LU vadības domām, iegūta ar prettiesiskām metodēm, proti, IKVD norīkoja dienesta amatpersonu uz LU Studentu padomes preses konferenci 9.augustā, kur amatpersona esot uzdevusies par "ieinteresētu privātpersonu" un šādi vākusi informāciju, kā arī "psiholoģiski mēģināja iespaidot klātesošos studējošos un plašsaziņas līdzekļu žurnālistus", pausts vēstulē.

LU aicina Kariņu ierosināt dienesta izmeklēšanu par dienesta darbībām šajā lietā, jo IKVD pats atteicies ierosināt dienesta izmeklēšanu par šo rīcību.

Tāpat vēstulē pieprasīts līdz ceturtdienas, 22.augusta pēcpusdienai augstskolai nosūtīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) iepriekš pieminēto IKVD atzinumu par LU rektora vēlēšanu pārkāpumiem, kā arī jauno ministrijas rīkojuma projektu par LU rektora neapstiprināšanu.

LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA apstiprināja, ka vēstule nosūtīta Ministru prezidentam un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārei Līgai Lejiņai. Druviete uzsvēra, ka informācija pieprasīta, jo, saskaņā ar likumu, LU ir tiesības iepazīties ar dokumentu kopu, kuru valdība izmantos lēmuma pieņemšanai.

KONTEKSTS:

Ministru viedokļiem daloties, valdība 20.augustā tomēr vēl nepieņēma lēmumu LU rektora jautājumā.

Pārkāpumus LU rektora vēlēšanās konstatēja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Savukārt Valsts kanceleja norādījusi, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu.

Maijā LU Satversmes sapulcē abi rektora amata pretendenti – Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš – saņēma mazāk nekā pusi balsu no 286 sapulces dalībniekiem. Muižniekam gan bija vairāk balsu nekā viņa konkurentam. Vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs paziņoja – viņa ieskatā uzvarējis līdzšinējais rektors Muižnieks.

Taču vairāki LU personāla darbinieki apstrīdēja Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu un aicināja sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Jūnija sākumā Satversmes sapulce sanāca atkārtoti, lai balsotu par to, vai piekrīt Muižnieka ievēlēšanai rektora amatā. Muižnieks ar balsu vairākumu tika apstiprināts par augstskolas rektoru.

Taču izglītības ministre Ilga Šuplinska piedāvāja valdībai neapstiprināt Muižnieku amatā. Latvijas Universitāte paziņojusi, ka ir gatava vērsties tiesā, ja Muižnieks netiks apstiprināts amatā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti