LTV: Zemnieku savienība prezidenta amatam vērtē Dūklavu, Auguli un Rāviņu

Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas likušas partijām nopietni apsvērt kandidātus, kurus izvirzīt augstākajam valsts amatam. Veseli trīs iespējamie Valsts prezidenta amata kandidātu vārdi šovakar izskanējuši Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes sēdē, bet savu amata kandidātu jau sestdien varētu nosaukt arī partija „No sirds Latvijai”.

Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē ceturtdien apspriesti trīs iespējamie partijas  Valsts prezidenta amata kandidāti – ministri Jānis Dūklavs, Uldis Augulis un Jelgavas mērs Andris Rāviņš, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.

Savukārt jau sestdien uz kongresu pulcēsies partija „No sirds Latvijai”, kura valsts prezidenta amatam varētu izvirzīt tās līderi Ingunu Sudrabu.

Ziņots, ka līdzšinējais Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.

Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Valdību veidojošās koalīcijas partijas sola valsts vadītāja amatam virzīt kopīgu kandidātu. Līdz šim koalīcija nākusi klajā ar paziņojumu, ka sliecas noraidīt jurista un Eiropas Kopienas tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, kas iepriekš bija minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem.

Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.

Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti