Kamēr kriminālvajāšanai vēl nav nodota pirmā lieta par krāpšanos ar nodokļiem, VID atkārtoti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, kā arī aplokšņu algu izmaksā pieķēris skaistumkopšanas uzņēmumu “Kolonna”. VID norādīja – pēc pirmās reizes 2019. gadā krāpšanās ar aplokšņu algām pierimusi tikai uz dažiem mēnešiem un tad atsākusies.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norādīja: “Oficiālās algas īpatsvars palielinājās nedaudz. Sākotnēji likās, ka būs uzlabojumi, bet pēc tam redzējām, ka nē.”
Kratīšana notikusi kopumā 15 skaistumkopšanas salonos piecās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Limbažos un Madonā.
Kāds no uzņēmuma darbiniekiem, mēģinot slēpt pierādījumus, atkritumu konteinerā bija iemetis 9000 eiro.
Kratīšanas laikā tika izņemti saraksti, kur norādītas katra darbinieka nostrādātās darba stundas un cik liela samaksa viņam pienāktos aploksnē, un cik liela ir oficiālā darba alga.
“Kolonnas” pārvaldītājs ir Latvijas un Vācijas kopuzņēmums SIA “Reho”. Kopš 2020. gada sākuma par “Reho” vienīgo īpašnieku kļuva Jānis Lasmanis. Pirmdien neizdevās uzzināt ne viņa, ne citu uzņēmuma oficiālo pārstāvju viedokli.
Ieņēmumu dienestā norādīja – laika periodā no 2019. gada beigām līdz šim brīdim uzņēmums nodarbināja 350 līdz 400 darbiniekus. Daļa no viņiem strādāja arī laikā, kad tas nebija atļauts un paralēli saņēma arī dīkstāves pabalstus. Cik liela summa no valsts budžeta saņemta nepamatoti, vēl nav aprēķināts. Tikmēr nozares asociācija negodīgas konkurences dēļ nosoda aplokšņu algu izmaksas.
Biedrības “Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas” prezidente Renāte Reinsone atzīmēja: “Tajā brīdī, kad tirgū ir kāds, kurš tātad nesamaksā tos nodokļus, tad tiem uzņēmējiem, kuri ir godprātīgi, kuri cenšas izdzīvot, kuri cenšas šos nodokļus samaksāt, viennozīmīgi tātad veidojas šī nevienlīdzīgā konkurence.”
Kosmētiķu asociācijā atzīmēja, ka nozares specifikas dēļ grūtāk pastāvēt lieliem uzņēmumiem, tāpēc skaistumkopšanā ir ļoti liels pašnodarbināto īpatsvars.
Pašlaik tiek lēsts, ka zaudējumi valsts budžetam varētu būt ne mazāki par 844 000 tūkstošiem eiro. Ja atbildīgā darbinieka vaina tiks pierādīta, par pārkāpumiem var tikt piemērots ne vien naudas sods, bet arī brīvības atņemšana līdz četriem gadiem.
