“Teikt, ka mēs esam ļoti nopietni attīstījušies analītiskā diskusijā, man šķiet, ka nē. Mēs varējām izdarīt vairāk,” viņš atzīst. Viņaprāt, šīs žanrs LTV vēl būtu jāpapildina.
Turklāt ir vēl vesela virkne formātu, kas būtu piemēroti analītiskai žurnālistikai, saka Belte, kā piemēru minot raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”. Bet viņš nepiekrīt, ka daudzas lietas LTV būtu pazudušas. Lai gan ar raidījumiem ir papildināts izklaides žanrs, tomēr tas nav mazinājis analītisko saturu.
Savukārt LTV Ziņu dienesta darbu Belte vērtē kā labu, īpaši uzsverot tā darbu vēlēšanu laikā un atspoguļojot notikumus saistībā ar teroraktiem Parīzē. Bet, komentējot izskanējušo kritiku par nepārbaudītas informācijas publiskošanu, Belte pauž, ka šādus lēmumus pieņem vairāki cilvēki kopā. “Atsevišķos gadījumos runa bijusi par žurnālista atbildību, kāpēc tas netiek izdarīts un izskatās pēc baumas,” saka Belte. Citos gadījumos savukārt esot izvērtēts, ka šāda informācijas pasniegšana ir piemērotākais formāts.
Taujāts par televīzijas finansiālo situāciju, LTV vadītājs pauž, ka pašlaik nav finansiālo grūtību, bet gan vairs nav pieejamas speciālās dotācijas. “Mēs sapratām, ka nevaram šo naudu [uzkrājumus] netērēt. To esam veiksmīgi investējuši saturā. Esam ar salīdzinoši mazāku konta atlikumu ienākuši 2016.gadā. Bija pareizi tā darīt. Bet tas, vai esam strādājuši saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikumiem, kuri daudz profesionālāk veidoti, domāju, ka nē. Un uz to mēs aicinājām arī finanšu ministru - izvērtēt, lai mums būtu lielāka brīvība, vairāk tiesību pārnest naudas, investēt, pašiem pieņemt lēmumus. Diemžēl netikām sadzirdēti,” skaidro Belte.
