2022. gada 1. aprīlī Aizsardzības ministrija Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nosūtīja Pabrika vēstuli, kurā izteiktas pretenzijas par žurnālista Leonīda Ragozina intervēšanu 29. marta Rus.LSM raidījumā “TČK”. Nedaudz atšķirīgu vēstuli 1. aprīlī saņēma arī LTV un Rus.LSM redakcija.
Šajā raidījumā piedalījās trīs žurnālisti: “Meduza” galvenais redaktors Ivans Kolpakovs, “The Insider” galvenais redaktors Romans Dobrohotovs un neatkarīgais žurnālists Leonīds Ragozins. Abās ministra vēstulēs par vienu no viesiem – Ragozinu – norādīts: “[..] uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu”, tomēr nav iekļauti absolūti nekādi pierādījumi šim apgalvojumam.
LTV ieskatā Ragozina raidījumā paustajā nav saklausāma ne Krievijas propaganda, ne kara slavināšana. Raidījums ir izvērtēts LTV Ētikas komisijā, nekonstatējot Rīcības un ētikas kodeksa pārkāpumus.
LTV galvenā redaktore Sigita Roķe norādīja – ja Ragozins “ir aģents, kurš pārkāpj likumu un ir aicinājis uz karu vai kaut ko tam līdzīgu, tad tas būtu drošības dienestu uzdevums novērst jebkuru valsts vai sabiedrības apdraudējumu”.
“Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Ragozins ir nosodījis karu Ukrainā, līdz ar to neredzam nekādu iemeslu, kāpēc ar viņu nevarētu runāt. Vēl jo vairāk – redakcionālais pamatojums bija skaidri norādīts jau raidījuma sākumā – tajā vadītājs runā ar Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par to, kas šobrīd notiek karā Ukrainā,” norādīja Roķe.
Pabrika vēstulē SEPLP un NEPLP rakstīts, ka turpmāko piecu gadu laikā sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd, bet “[..] rodas šaubas, vai šāds finansējums ir nepieciešams.”
Savukārt LTV un platformas Rus.LSM redakcijai adresētajā vēstulē par finansējumu nekas nav teikts, taču Pabriks sniedz citas norādes par vēlamo saturu: “Šobrīd Latvijā jau ir ļoti liels skaits Ukrainas bēgļu, par kuriem arī ikdienā ziņo sabiedriskais medijs. Nepastarpināti no šiem cilvēkiem ir iespējams saņemt viedokļus un organizēt intervijas par to, ko viņi ir pieredzējuši Ukrainā un veidot stāstus par Krievijas veiktajām zvērībām pret Ukrainas tautu. Tāpat ir gana liels skaits gan Latvijas, gan starptautisko ekspertu, kuri var sniegt savu viedokli par politiskajiem un militārajiem aspektiem šī kara kontekstā [..].”
LTV uzsver, ka ir sabiedriskais, nevis valsts medijs, līdz ar to nav pieļaujami Pabrika centieni ietekmēt tā redakcionālo neatkarību, piemēram, norādot, kādi eksperti būtu vai nebūtu aicināmi uz intervijām.
Jebkādas prasības par to, kāda satura sižeti vai intervijas LTV jāveido, ir uzskatāmas par iejaukšanos redakcionālajā darbībā, norāda LTV, atgādinot, ka likumā ir noteikts, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.
LTV norāda, ka par atklātiem draudiem nepiešķirt finansējumu uzskatāms SEPLP un NEPLP adresētajā vēstulē paustais: “[..] Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu [..]”.
Atsaucoties LTV aicinājumam, Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) izvērtēja Aizsardzības ministrijas vēstules.
Atbildē EBU ģenerāldirektors Noels Kurrans pauž bažas par nepieņemamo politisko spiedienu uz LTV.
“Mūs satrauc publiskie paziņojumi par LTV finansēšanu, kas tiek saistīti ar “pareizām” vai “nepareizām” redakcionālajām izvēlēm,” pauž EBU vadītājs.
Kurrans uzsver, ka LTV ir neatkarīga demokrātiska institūcija, kurai ir savi stabili pārraudzības un atbildības mehānismi. Turklāt ir izveidota jauna pārvaldes institūcija SEPLP un ieviesta jauna ombuda funkcija: “Mēs ticam, ka šī struktūra nodrošina atbilstošu sabiedrisko mediju standartu ievērošanu un ir saskaņā ar labāko praksi un starptautiskajiem standartiem visā Eiropā.”
LTV norāda – tā vietā, lai informatīvā kara apstākļos stiprinātu sabiedriskos medijus un atbalstītu Latvijas drošībai būtiskos LTV centienus nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu komunikāciju ar Latvijas mazākumtautību auditoriju, Pabriks diskreditē sabiedrisko televīziju, palīdzot šķelt sabiedrību, vairot apjukumu, mazināt ticību neatkarīgiem un brīviem medijiem.
LTV uzsver, ka nav absolūti nekāda pamata apšaubīt LTV redakcionālo nostāju par Krievijas kara Ukrainā atspoguļošanu. Brīvības, tiesiskuma un demokrātisko vērtību sardzē LTV svarīgākais mērķis ir un paliek nemainīgs – lai visi Latvijas iedzīvotāji iespējami ātri saņem pārbaudītu un patiesu informāciju par notikumiem Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē.
SEPLP un Pabriks vienisprātis par nepieciešamību stiprināt sabiedriskos medijus
Piektdien Pabriks tikās ar SEPLP locekļiem Jāni Siksni, Sanitu Upleju-Jegermani un Jāni Eglīti, lai paustu atbalstu padomes izstrādātajām attīstības koncepcijām par sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeļa maiņu, informēja Aizsardzības ministrijā.
Paziņojumā medijiem pēc tikšanās Pabriks norādīja: “Redakcionālā atbildība sabiedriskajos medijos ir nozīmīga arī valsts drošības kontekstā, un par to mēs ar SEPLP esam vienisprātis. Vienots sabiedriskais medijs ar augsti profesionālu un neatkarīgu redakcionālo padomi, kuru atbalsta mediju ombuds, manuprāt, būs spējīgs veicināt sabiedrības saliedētību. Šodien, vairāk kā jebkad, ir svarīgi veidot kopīgu izpratni par katra Latvijas iedzīvotāja nozīmi un lomu valsts aizsardzībā.”
Tikšanās laikā aizsardzības ministrs paudis atbalstu sabiedriskā medija satura stiprināšanai krievu valodā, kas ir “īpaši svarīgi, izvērtējot šī brīža reģionālo drošības situāciju un Kremļa režīma dezinformācijas radītos drošības apdraudējumus”.
KONTEKSTS:
Pabriks savā "Twitter" kontā ievietoja vēstuli, kuru nosūtīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP). Tajā viņš pauda neapmierinātību ar 29. martā LTV7 raidījumā notikušo interviju ar Ragozinu. Viņaprāt, sabiedriskais medijs aicinājis uz interviju iespējamo Krievijas ietekmes aģentu.
Sabiedrisko mediju padome ministra rīcībā saskatījusi mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu.
