LTV: Saeimas opozīcija neizmantos iespēju kavēt Rīgas domes atlaišanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Saeimas opozīcija nelūgs Valsts prezidentu Egilu Levitu atlikt Rīgas domes atlaišanas likuma publicēšanu, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

ĪSUMĀ:

  • Saeimas opozīcija neliks šķēršļus Rīgas domes atlaišanai.
  • Vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī, un attiecīgi saraksti partijām būtu jāiesniedz no 20. līdz 26. martam.
  • Rīgas domes atlaišanas likumprojekts papildinās ar to, ka tā nebija rīcībspējīga.
  • Dombrovskis un Burovs apmainās aizvainojumiem.
  • Klementjevam šķiet dīvaini, ka faktu par nesavākto kvorumu pievieno jau esošam likumprojektam.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") apliecināja, ka neredz jēgu lūgt prezidentam atlikt likuma publicēšanu. Līdzīgu viedokli pauda arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola, norādot, ka partija pievienojas viedoklim - Rīgas dome pašlaik nav rīcībspējīga.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa pastāstīja, ka komisija ir gatava sarīkot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī.

Gadījumā, ja vēlēšanas notiks 25. aprīlī, deputātu kandidātu saraksti partijām būs jāiesniedz no 20. līdz 26. martam.

34 Saeimas deputāti varēja izmantot iespēju atbilstoši Satversmei lūgt Valsts prezidentam neizsludināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Ja tiktu rosināts referendums par Rīgas domes atlaišanu, tādā gadījumā domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt vien jūnijā. 

Atbildīgā komisija trešdien vienojās projektu papildināt ar jaunu domes atlaišanas pamatu un nosūtīt to izskatīšanai 13. februāra Saeimas sēdē. Jau bija sagatavots likumprojekts izskatīšanai galīgajā lasījumā, pamatojot domes atlaišanu ar draudošu atkritumu krīzi Rīgā. Taču trešdien pēc Ministru kabineta ierosinājuma projekts tika papildināts ar jaunu argumentu – dome zaudējusi rīcības spēju, jo kvoruma trūkuma dēļ nav notikusi neviena no pēdējām trim sēdēm.

Saeimas Juridiskais birojs līdz šim kā nepietiekamu domes atlaišanai vērtēja atkritumu krīzi, taču likuma papildināšanu ar jaunu argumentu, kuru rosina valdība, birojs atbalsta.

"Tas [likumprojekts] ir mazliet papildināts salīdzinājumā ar to, kas bija iepriekš. Likuma mērķis ir izmainīts, jo Rīgas dome ir vēl vienā pantā kvalificējusies, lai to atlaistu, jo nav spējusi sasaukt vairākas domes sēdes pēc kārtas. Komisijas balsojums bija 11 pret divi. Vienīgie, kas balsoja pret, bija "Saskaņas" deputāti, visi pārējie balsoja par šī likumprojekta virzību šādā redakcijā. Saeimas Juridiskais birojs redz šo acīmredzamo faktu, ka Rīgas dome nespēj sasaukt sēdes, un uzskata, ka tas ir leģitīms iemesls, lai atlaistu Rīgas domi," stāstīja komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par").

Komisijas sēdē iebildumus pret domes atlaišanu pauda agrākais domes vadības partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) sabiedrotais, partija "Saskaņa". Deputāta Vjačeslava Dombrovska un Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) dialogā bija saklausāms aizvainojums.

"Pie tā, ka jūs sakāt, ka nevēlaties saņemt norādījumus no Briseles par to, kas jums jādara, iespējams tikai viens secinājums - jūs nevarētu kļūt par mēru bez Briseles sankcijām," sacīja Dombrovskis.

"Es varēju iet uz kompromisu, saņemt rezolūcijas no Briseles izpildei, un saglabāt šo amatu līdz 2021. gada jūnijam, bet es atteicos to darīt. Es esmu gatavs, ka mani atlaiž," uzsvēra Burovs.

"Es neteikšu, ka Rīgas dome rīkojās gudri, kad iedeva trumpi rokās tām personām, kas grib atlaist šo sastāvu, un trīsreiz nesavāca sēdēs kvorumu, kas ir tiesisks pamats domes atlaišanai. Nav svarīgi, kas pielika pirkstu pie kvoruma noraušanas, bet mēs kā politiskais spēks redzam, ka ministrijai ir iespēja atbilstoši procedūrām sākt Rīgas domes atlaišanas procedūru.

Bet ļoti dīvaina situācija, ka to faktu par nesavākto kvorumu grib pielikt jau esošajam likumprojektam [par atkritumu apsaimniekošanas problēmām Rīgā] un šo ķīseli vai rasolu iesniegt parlamentā.

Tas mums izskatās neloģiski, bet ļoti svarīgi, ka mēs arī varētu tehniski nepieļaut šī likumprojekta izsludināšanu, bet mēs to nedarīsim. Mēs saprotam, ka šodien Rīgas domes destrukcija aizgājusi tik tālu, ka esam gatavi atbalstīt jaunas Rīgas domes sasaukšanu, bet valdošās koalīcijas virzīto likumprojektu mēs neatbalstīsim," komentēja "Saskaņas' frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs.

Likumprojekts paredz pēc Rīgas domes atlaišanas pilsētas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju un noteikt jaunu Rīgas domes vēlēšanu sarīkošanu.

KONTEKSTS:

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā

Taču februāra sākumā Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) iepriekš vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Pēc trīs nenotikušām sēdēm ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.

Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Vēlēšanu izmaksas lēstas ap 1,5 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti