Latvijas Televīzija atbalsta žurnāla "Ir" publikācijas par "oligarhu sarunām", uzskatot, ka sabiedrībai ir pilnas tiesības zināt Latvijas politikas veidošanas aizkulises, kā arī iespējamos likuma pārkāpumus
Tā kā žurnāla “Ir” rakstā “Preses kastrēšana” vairākkārt tiek pieminēta gan Latvijas Televīzija, gan tās darbinieki, LTV norāda, ka raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi Latvijas Televīzijas un tās žurnālistu viedokli.
LTV norāda, ka nevienam no šiem apgalvojumiem, ar ko savās sarunās lielās “Rīdzenes” sarunu dalībnieki, nav nekāda sakara ar faktisko LTV Ziņu dienesta profesionālo žurnālistiku, kas absolūti nekādā gadījumā neparedz ne pasūtījumu sižetu veidošanu, ne angažētus viedokļus, ne iejaukšanos Ziņu dienesta satura veidošanā.
“Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku – Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu,” norāda LTV.
LTV uzsver, ka tā Ziņu dienests darbojas neatkarīgi no tā, ko publicē vai nepublicē žurnāls “Ir” un citi Latvijas mediji, izvērtējot publicēto faktu kopumu un patstāvīgi pieņemot lēmumu, kādiem tematiem pievērst uzmanību.
Turklāt oligarhu noklausītām sarunām, kas ir bijušas LTV rīcībā, raidījums “De facto” pievērsās jau 2011.gadā, apliecinot, ka šis temats Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta dienaskārtībā ir būtisks. Šajā gadījumā LTV rīcībā nav žurnāla “Ir” publicētās “oligarhu sarunas” izejmateriāls, savukārt, lai veidotu sižetus par tām, balstoties tikai uz “Ir” publikācijām, ir nepieciešams laiks to pārbaudei.
Arī šogad pavasarī raidījums “De facto” analizēja, kāpēc un cik pamatoti ir izbeigti kriminālprocesi, kas izriet no šīm sarunām, vēlreiz apliecinot, ka tas ir svarīgi.
Tāpat tematam par to, kā Aivars Lembergs un citas amatpersonas “dancina” medijus un tādā veidā ar mediju starpniecību realizē vai cenšas realizēt savu varu, LTV pirms pašvaldības vēlēšanām veltīja divus “Aizliegtā paņēmiena” raidījumus: par Ventspili, Jelgavu, Liepāju, Jūrmalu un Daugavpili un par Rīgu.
Īsi pēc žurnāla “Ir” pēdējā materiāla publicēšanas LTV Ziņu dienests nolēma, ka otrdien, 4.jūlijā, LTV ēterā notiks raidījuma “Tieša runa” speciālizlaidums, veltīts tieši šīm publikācijām un tematam.
Latvijas Televīzija arī aicina žurnālu “Ir” koleģiāli dalīties ar tās rīcībā esošām telefonsarunu atšifrējumiem, lai, balstoties uz tām, var pilnvērtīgāk analizēt Latvijas politikas aizkulises un notikumus pirms aptuveni pieciem gadiem.
Ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos.
Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Taču daļa publiskoto “oligarhu sarunu” nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ja publiskotās sarunas ir autentiskas, šai krimināllietai var būt turpinājums. Par to tikšot lemts pēc tam, kad tiks pārbaudīti žurnālā “Ir” publicētie sarunu ieraksti, kas līdz šim nav bijuši prokuratūras rīcībā.
