ĪSUMĀ:
- NEPLP uzskata, ka sabiedriskie mediji nedrīkst izmantot "Sputnik" bildes
- Sabiedrisko mediju vadība nesaredz nacionālās drošības vai likuma apdraudējumu
- No visām izmantotajām bildēm "LSM.lv" 0,7% ņemti no "Sputnik"
- Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs Alnis Stakle pauž, ka NEPLP bažas pārāk saasinātas
- Žurnālistu asociācijas saredz cenzūras mēģinājumu
"Tas, kādu iemeslu dēļ un kādā apjomā LTV ir izmantojusi "Sputnik" foto materiālus, nekādā veidā nav pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un patriotiskumu, kā to vēstulē mēģina pierādīt NEPLP," uzskata LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
LTV nepiekrīt NEPLP pozīcijai un šobrīd nemainīs savu redakcionālo politiku. LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla "LSM.LV" žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju. LTV žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju.
Bažas par "Sputnik" bilžu izmantošanu pārāk saasinātas
Kā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja "LSM.LV" galvenā redaktore Marta Cerava, NEPLP nav veicis kvalitatīvu kontentanalīzi, lai pateiktu, ka ir apdraudēta valsts drošība. "Ir citas Krievijas aģentūras, kuras ir līdzvērtīgas "Sputnik", bet to NEPLP sarakstā nav. Ieteiktu padomei ievērot konsekvenci," komentēja Cerava. Viņa piebilda, ka par bilžu izmantošanu žurnālistikas nozarē vajadzētu diskutēt plašāk, nekā tas ir bijis līdz šim.
LTV vērsusies pie EBU (Eiropas Raidorganizāciju apvienība), lai noskaidrotu, kāda ir ierastā citu Eiropas sabiedrisko mediju rīcība jautājumā par ziņu aģentūras "Sputnik" un citu Krievijas aģentūru vizuālo materiālu izmantošanu.
Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas "Fotogrāfija" vadītājs Alnis Stakle Latvijas Radio norādīja, ka, viņaprāt, baidīties no "Sputnik" zīmola izmantošanas ir pārāk saasināti. Stakle pauda, ka rakstītais teksts vienmēr ir spēcīgāks nekā fotogrāfija, tādēļ bildi cilvēks visbiežāk interpretē, ņemot vērā to, kas zem tās ir rakstīts. Tāpat viņš aicināja arī rēķināties ar lasītāju saprātu: "Pieļauju, ka vairums lasītāju ir intelektuālas būtnes, kas spēj salīdzināt attēlu, rakstīto un izdarīt savus secinājumus."
Stakle uzsvēra, ka neredz kaitējumu "Sputnik" bilžu izmantošanā, ņemot vērā, ka tās pārsvarā ir neitrālas - tās varētu būt uzņēmis jebkurš fotogrāfs. Domājot par ideoloģisko aspektu, pasniedzējs aicināja izsvērt jebkādu sadarbību ar Krieviju, piemēram, tranzīta pakalpojumus, norādot, ka tie nav tikuši ierobežoti.
NEPLP lūgtajā monitoringā par LTV sociālo tīklu kontos un "LSM.LV" publicēto fotogrāfiju avotiem laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam tika secināts, ka nepilnu 15 mēnešu laikā portālā "LSM.LV" publicēti kopumā 53 792 raksti. Ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas ir 0,7 % no kopējā ilustrēto rakstu skaita. LTV Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos šajā pašā laika posmā konstatētas 17 reizes, kad pie ieraksta izmantots attēls no minētās ziņu aģentūras. Tas veido 0,2 % no visu izmantoto fotogrāfiju skaita. Šīs fotogrāfijas ilustrē notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas katastrofas un skandālus sportā.
Sabiedriskā pasūtījuma nauda "Sputnik" materiālu iegādē
LTV viedoklis seko arī NEPLP plašsaziņas līdzekļiem izsūtītajai informācijai, ka Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos "Sputnik" materiālus.
Padomē informē, ka 2013.gada 9.decembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu Nr.894 tika izveidota ziņu aģentūra "Россия Сегодня", kuras sastāvā ir informācijas aģentūra "Sputnik". Padomē aprēķinājuši, ka kopš 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā "LSM.LV" 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas "Sputnik" fotogrāfijas. Tāpat "Sputnik" fotogrāfijas regulāri izmantotas VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV), kā arī VSIA "Latvijas Radio" (LR) sociālajos kontos.
"Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana "Sputnik" stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs," pauda padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Padome uzskata, ka turpmāka "Sputnik" satura izmantošana sabiedriskajos medijos nav pieļaujama. "Respektējot redakcionālās neatkarības principu, NEPLP uzskata, ka jāizvērtē uzticamu informācijas avotu izmantošanu satura veidošanā atbilstoši sabiedrisko mediju mērķiem, kvalitatīvas žurnālistikas standartiem, iestājoties par sabiedriskā medija kā neatkarīga un uzticama satura veidotāja vērtībām," norādīja NEPLP.
Žurnālistu asociācija NEPLP paziņojumā saredz cenzūru
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka NEPLP aicinājums neizmantot “Sputnik” saturu var tikt uzskatīts par cenzūras mēģinājumu. Vienlaikus LŽA aicina medijus rūpīgi un kritiski izvērtēt avotus, kurus tie izmanto savu materiālu tapšanā, it īpaši, ja tie uzskatāmi par Krievijas propagandas instrumentiem.
"Uzskatām, ka NEPLP aicinājumu var vērtēt kā neuzticēšanos sabiedrisko mediju redakciju profesionalitātei un kā mēģinājumu ietekmēt šo mediju saturu. Vēlamies atgādināt, ka arī sabiedrisko mediju pārraugam NEPLP ir jāievēro redakcionālās neatkarības principi,” uzsver LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.
Viņa norāda, ka tikai mediju redakcijas drīkst izlemt, kas ir to avoti un materiāli, kurus tās izmanto un publicē. "Mēs uzticamies sabiedrisko mediju, to redaktoru un žurnālistu profesionalitātei un spējai izvērtēt vajadzību pēc dažādu avotu izmantošanas konkrētu tēmu atspoguļošanā. Uzskatām, ka šādi paziņojumi ir apdraudējums sabiedrisko mediju reputācijai," saka Plaude.
