De Facto

«Latvenergo» sevi grib reklamēt ar LOK starpniecību, tam atvēl 370 tūkstošus

De Facto

Saentologi lasa lekcijas Latvijas skolās

Elektroniskā uzraudzība uzlikta 26 notiesātajiem, maksā par 100

LTV: Elektroniskā uzraudzība uzlikta 26 notiesātajiem, maksā par 100

Probācijas dienestam šogad būtu jāsasniedz elektroniskās uzraudzības projekta mērķis – aproces, kas ir tikušas uzliktas vismaz 200 pirms termiņa atbrīvotiem ieslodzītajiem. Vēlāk tam vajadzētu kļūt par vidējo uzraugāmo skaitu vienlaikus. Taču praktiski šobrīd sistēma pieskata 26 cilvēkus, bet jāmaksā par četrreiz lielāku apjomu. Iepirkuma līgums paredz, ka minimālā samaksas summa ir līdzvērtīga simt cilvēku uzraudzīšanai, ziņo LTV raidījums “De facto”.

Ar pamatīgu kavēšanos un vairākkārtēju iepirkuma apstrīdēšanu aizvadītajā vasarā beidzot noslēdzās konkurss par elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidošanu probācijas dienesta klientiem. Sīvā cīņā starp sešu firmu piedāvājumiem uzvarēja kompānija “SuperCom” no Izraēlas. Tā solīja pakalpojumu piecus gadus sniegt par 950 159  eiro. Firma kā pieredzi šajā jomā iepirkuma laikā uzrādījusi līgumu ar Izraēlas valdību. Ierīču uzstādīšana sākās septembrī un oktobrī.

Jaunā sistēma ļauj redzēt, vai cilvēks atrodas mājās, bet ārpus mājas ierīce neļauj viņu izsekot. Mērķis ir šādi uzraudzīt līdz 200 probācijas dienesta klientu. Līdz šim brīdim elektronisko uzraudzību izmantojuši 34 cilvēki. Bet šobrīd tā uzrauga 26.

Vienošanās paredz, ka pat tad, ja klientu ir mazāk nekā simts, minimālā atlīdzība ir līdzvērtīga simt klientu uzraudzīšanai. Būtībā Probācijas dienestam būtu jābūt ieinteresētam iespējami ātrāk panākt, lai elektroniskajā uzraudzībā būtu vismaz simt klientu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas testa periods beidzās 21.oktobrī. Ar nākamo dienu Probācijas dienestam bija jāsāk maksāt norunāto summu. Taču tas nenozīmē, ka sistēma strādāja perfekti. Arī pēc tam tika uzlabots bāzes staciju darbs, no atsevišķām aprocēm pienāca kļūdu paziņojumi. Daudz aproču nācās samainīt, jo to signāls vēstīja – baterija ir gandrīz tukša. Taču konkursā pretendentiem bija prasība, ka aproču baterijām jākalpo bez mainīšanas vismaz divus gadus. Uzvarētājs “SuperCom” pat bija piedāvājis ievērojami garāku termiņu.

“Signāli nāca viens pēc otra no dažādiem klientiem.  Aproces tika aizstātas. Drīz atnāca paziņojums no nākamā klienta, un visu laiku notika aproču aizstāšana. (..) Visas šīs aproces atdos atpakaļ piegādātājam,” atklāj projekta koordinatore Kaija Sjomkāne.

Savukārt Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs problēmas mēģina noliegt, kad tas neizdodas, viņš uzsver – tās tiek novērstas saskaņā ar līgumā paredzēto: “Es jums stāstu par projekta ieviešanas gaitu, par to, kā tas notiek. Jūs man sakāt – ir kastes ar uzlīmēm.  Jā, šādas kastes ir, bet liela daļa no tām ir no testa perioda, un [process] tiek risināts atbilstoši līgumā noteiktajam.”

Viņš apstiprināja, ka firma ir piegādājusi papildus piecdesmit jaunas aproces, lai aizstātu nestrādājošās. “SuperCom” pārstāve Valērija Dahana  norāda – sistēmas ieviešanu pārrauga vairākas iestādes un visas ir apmierinātas ar īstenošanas procesu.

 ““SuperCom” līgums ar Latvijas Valsts probācijas dienestu ir pilnībā izpildīts visos ar projektu saistītajos aspektos. (..) Katra kompleksā tehnoloģiskā risinājuma ieviešana, jo īpaši sensitīvajā drošības jomā, ietver pārbaudes (testēšanas) un pilnveidošanas laikposmu pirms pilnīgas tā ieviešanas, kas sastāv no programmatūras lokalizācijas, ieskaitot tulkošanu, konfigurāciju pielāgošanu un iestatījumus. Tā ir daļa no procesa šajā posmā, lai pārbaudītu, cik plaši vien iespējams, visus aspektus un noteiktu nepieciešamās izmaiņas - pat vismazākās, tādas kā, piemēram, tulkošanas jautājumi, izmaiņas parametros vai lietotājos,” saka Dahana.

Tomēr šeit būtisks ir fakts, ka tieši probācijas dienesta darbiniekiem bija jāmēro ceļš pie katra no cilvēkiem, kam nācās nomainīt aproci, lai kurā Latvijas pusē viņš neatrastos. Un tas noticis arī pēc sistēmas testa perioda beigām.

“Kad lieto jēdzienu daudz, tad tas ir tāds abstrakts jēdziens. Un var izklausīties briesmīgi.  Būtiska ir lieta, ka procedūra, kas saistīta ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu un tie riski, kurus mēs pieļāvām kā iestāde, bija tādi, ka būs papildu izdevumi braukāšanai, ka būs izdevumi darba stundām.  Un šie papildu izdevumi mums ir iekļauti projektā,” saka iestādes vadītājs.

Sistēmas ieviešanas problēmas, lai arī sagādājušas vairāk rūpju Probācijas dienesta darbiniekiem, notiesātajiem neesot ļāvušas izsprukt no uzraudzības. Par testa laikā – tas ir, līdz 22.oktobrim - konstatētajām kļūdām kompānija “SuperCom” oficiāli nav informēta, jo Probācijas dienests vēl aizvien nav nosūtījis konstatēto problēmu sarakstu. Projekta vadītājs to sola izdarīt janvāra vidū. Pēc tam ir doti trīs mēneši laika risinājumu atrašanai. Tad kopš testa perioda beigām jau būs pagājis pusgads.

Elektroniskā uzraudzība ir tikai daļa no plašāka 2,7 miljonus eiro vērta Norvēģijas valdības finansēta projekta, kas paredz sekmēt alternatīvas brīvības atņemšanai. Tomēr, lai arī par paraugiem bieži sauc tieši Norvēģiju un Igauniju, projekta ietvaros dienestam, kas bieži sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem, bijis ievērojams skaits citu komandējumu uz dažādām konferencēm, tostarp uz Kanādu un ASV.

Pērn, piemēram, Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs kopā ar projekta vadītāju Imantu Jurevičiu apmeklēja konferenci ASV, Losandželosā. Konferences mājaslapa liecina, ka tā notikusi pērn no 14.līdz 16.jūlijam – trīs dienas, taču Probācijas dienesta amatpersonas komandējumā atradās piecpadsmit dienu. Saskaņā ar Probācijas dienesta sniegto informāciju raidījumam “De facto”, abi kungi komandējumā uz Losandželosu bijuši no 10.-25.jūlijam, tātad 15 dienas.

Projekta vadītājs Jurevičius apgalvo: “Mēs nevienu nekādos atvaļinājumos nesūtām.  Mēs par katru cilvēku varam labi un spēcīgi pamatot, kāpēc viņš, nevis cits.”

Pirms pusotra gada uz konferenci Moldovā tika aizsūtīta vēl interesantāka amatpersonu kombinācija – Probācijas dienesta vadītājs Papsujevičs, projekta vadītājs Jurevičius, bet kā brīvprātīgais komandēts arī bijušais dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti