Savukārt teju 500 skatītāju domā, ka algas ir jāpalielina, bet 315 raidījuma vērotāju uzskata – ministri jau tagad saņem par daudz.
Arī raidījuma viesu vidū domas par šo jautājumu dalījās, lai gan visi bija vienisprātis – ministriem ir jābūt profesionāliem, drosmīgiem un gudriem un, pirms runāt par algu celšanu, ir jābūt skaidram valdības rīcības plānam.
Dzejniece Liāna Langa, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants un Nacionālās apvienības (NA) pārstāve Inese Laizāne uzskata, ka 800 eiro algas pielikums, ko pašlaik rosina izskatīšanai Saeimā, neko diži nemainītu. Pēc Langas domām, nozares ekspertus jeb top menedžerus attur politiskās vides nesakārtotība, bet Laizāne apliecināja – 800 eiro nemainīs NA ministru piedāvājumu un nosauktie kandidāti ir gatavi strādāt par pašreizējo samaksu.
Savukārt Seržants uzskata, ka pie profesionāliem top menedžeriem ministru amatos var tikt tikai tad, ja premjers izvēlētos savu komandu, nevis valdību veido partiju sarunās.
Gan Langa, gan Laizāne, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns uzskata, ka ministru algas var palielināt tikai tad, ja tas tiek darīts visā valsts pārvaldē, proti, arī skolotāji, mediķi, policisti saņem vairāk. Baldzēns vēl norādīja, ka vispirms ir jāsāk ar radikālu minimālās algas palielināšanu kopā ar neapliekamo minimumu un atvieglojumiem. Un tad var runāt, vai ministri pelnījuši vēl kādu algas pielikumu.
Tomēr visi viesi bija vienisprātis, ka ir jābūt konkrētam valdības rīcības plānam.
Ministru algu palielināšanu bez priekšlikuma autores Lolitas Čigānes („Vienotība”) atbalstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis. Viņš uzskata, ka ministriem ir jāpalielina algas, bet uz tā rēķina nedrīkst ciest budžets, tādēļ ir jāoptimizē valsts pārvalde. Viņš atzina, ka ministru atalgojums pret šī amata atbildību ir par mazu.
„Pirmais solis ir profesionāla valdības deklarācija, kurā bizness un cita sabiedrības daļa ierauga skaidru ceļa karti, kā attīstīsies ekonomika. Tas ir politiķu mājasdarbs, un tad jāvienojas par algas koeficientu,” klāstīja Rostovskis, piebilstot, ka algas palielinājumam jābūt korelācijai ar IKP uz vienu iedzīvotāju un vidējo algu.
Ja finanšu un ekonomikas ministru amatos būtu konkurētspējīgi un labi apmaksāti ministri un ja viņi domās tālredzīgi, ekonomika sāks augt un parādīsies darbavietas, pauda Rostovskis.
Savukārt Čigāne raidījumā uzsvēra, ka ministru algas nav celtas kopš 2002.gada, turklāt ministri saņem tikai 40% no tā atalgojuma, ko privātajā sektorā saņem cilvēks ar līdzīgām prasmēm.
Tikmēr koalīcijas partneri – Kārlis Seržants un Inese Laizāne – uzskata, ka pašlaik nav īstais laiks, lai runātu par algu palielināšanu ministriem – pēc vēlēšanām, kad vēl pat nav izveidots Ministru kabinets un uzrakstīta valdības deklarācija.
„Ir labi nodomi aizpogāt jaku, bet pirmā poga ir aizpogāta nepareizi. Ir nepiemērots brīdis, kad nākt klajā ar šādu priekšlikumu – pēc vēlēšanām. Ministriem ir jābūt rīcības plānam un attiecīgiem rezultātiem,” argumentēja Laizāne.
Savukārt Seržants pauda bažas, ka varētu atkārtoties vēsture un ministru algām „pavilktos līdzi” ministriju departamentu un valsts sekretāru algas. Čigāne gan iebilda, jo pašlaik likums „izslēdz pavilkšanos līdzi”, jo katrā amatu grupā ir noteikti algu griesti.
Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien noraidīja priekšlikumu palielināt algas valdības locekļiem.
Šogad jūlijā Ministru prezidenta neto alga bija 1945 eiro, ministra - 1757 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 1379 eiro. Palielinot koeficientus, kurus izmantojot tiek noteikta valdības locekļu alga, premjera neto alga pieaugtu līdz 2769 eiro, ministru - līdz 2572 eiro, bet parlamentārā sekretāra - līdz 1634 eiro. Tātad premjera algas neto pieaugums būtu 824 eiro, ministru - 814 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 255 eiro.
Attiecīgi premjera algas bruto pieaugums būtu 1164 eiro, ministru - 1153 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 348, liecina Čigānes aprēķini.
