Viens jautājums, par kuru izsakās teju visas partijas, ir augstskolu skaits. Latvijā ir 16 valsts un 11 privātās augstskolas, 900 studiju programmas. Teju visas lielākās partijas piedāvā risinājumu. Radikālākais ir “KPV LV” priekšlikums izveidot vienu valsts universitāti, samazinot programmu skaitu no 900 līdz 300.
Kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš neveiksmīgi mēģināja samazināt augstskolu skaitu, paskaidro, ka tik drastisks solis vienkārši nav iespējams. “Tad jābūt vienas partijas valdībai. Augstskolas pieder dažādām ministrijām, un tā būs politiska cīņa,” viņš uzsver.
No lielajām partijām augstskolu apvienošanu nosaukušas arī “Attīstībai/Par!” un “Saskaņa”. “Paristi” daudz neskaidro, bet “Saskaņas” pārstāvji publiski pauž ideju par četrām valsts līmeņa augstskolām un reģionālajām, kas pieskaņotas konkrētu reģionu prasībām.
Atvērtība pasaulei
5% no valsts augstskolu akadēmiskā personāla ir ārzemnieki. Lielākajā augstskolā (Latvijas Universitātē) tikai 1%. Salīdzinājumam – Tartu Universitāte ārzemnieku piesaisti uzstādījusi kā mērķi, tagad 10% akadēmiskā personāla ir ārvalstnieki. Lielākie politiskie spēki šajā jautājumā sadalās divās nometnēs. Partijas, kas šobrīd ir valdībā (Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”), uzsver, ka likumos nekas nav jāmaina. Jau tagad ārzemnieki bez valsts valodas zināšanām varot strādāt Latvijā.
Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Likumos skaidri teikts – visiem profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem izcili jāpārvalda latviešu valoda. Ārzemnieku piesaistīšanu padara iespējamu vairāki sarežģīti formulēti izņēmumi. Opozicionārā “Saskaņa” un jaunpienācēji “Attīstībai/Par!” piedāvā ierobežojumus atcelt. Arī Jaunā konservatīvā partija sola piesaistīt starptautiskus mācībspēkus. Konkrētu mehānismu arī šīs partijas nepiedāvā.
Budžeta vietu sadalījums
Sistēma, kuras ietvaros daļai studentu jāmaksā par izglītību, bet citi tiek tā sauktajās budžeta vietās, šķiet likvidējama divām lielajām partijām. “Saskaņa” maksu par studijām grib atcelt tikai valsts augstskolās, “Attīstībai/Par” - visās. Nacionālā apvienība piedāvā bezmaksas izglītību tautsaimniecībai nozīmīgajos virzienos, Zaļo un Zemnieku savienība – papildu budžeta vietas eksaktajās zinātnēs, Jaunā konservatīvā partija – eksakto zinātņu studentiem sola papildu stipendijas.
Bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārics Auziņš uzskata, ka tas neko neietekmēs. “Pat tik populārā specialitātē kā datorika ar pirmo prioritāti piesakās tieši tik cilvēku, cik ir budžeta vietu. Daudzās mazāk populārajās zinātnēs budžeta vietas paliek neaizpildītas," paskaidro Auziņš.
