LTRK: Valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 krīzi parāda līderības un uzņēmības trūkumu 

Situācija saistībā ar valdības lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz Covid-19 izplatības iegrožošanu valstī parāda to, ka valdībā trūkst līderības un uzņēmības, jo uzņēmēji valdībai visu laiku signalizēja par bīstamu situāciju rudenī. To Latvijas Radio intervijā sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK prezidents norādīja, ka gan Latvijas valdībai, gan sabiedrībai ir tendence “mesties no viena grāvja otrā”. LTRK jau laikus brīdinājusi valdību par skarbo Covid-19 situāciju, kāda gaidāma rudenī, par to brīdināja arī vairāki medicīnas eksperti.

“Bija skaidri prognozējams, ka būs šāda situācija. (..) Visvairāk nepatīk tas, ka nogaida un tad lec otrā grāvī,” sacīja Rostovskis, norādot, ka valdībai vajadzēja pieņemt daudz stingrākus lēmumus vīrusa izplatības ierobežošanai daudz ātrāk. 

Līdzīgu viedokli Latvijas Radio intervijā pauda arī politoloģe Iveta Kažoka. Viņa atzīmēja – valdībai vajadzētu būt izlēmīgākai.

“Latvijas politikā ir fundamentāla līderības problēma. Jau kopš augusta bija skaidrs, ka šāda situācija [ar Covid-19 saslimstību] turpināsies, ja valdība publiski nepieņems izlēmīgus lēmumus,” sacīja Kažoka.

Tāpat politoloģe uzskata, ka tas, par ko Krīzes vadības padome vienojās saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī Covid-19 dēļ, nav nekas tāds, kas ātri samazinātu vīrusa izplatību.

Tomēr premjerministra parlamentārā sekretāre Evika Siliņa uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, pat ar stingriem ierobežojumiem vīrusa izplatību nevarētu apturēt, bet gan tikai sabremzēt.

Savukārt politoloģe Kažoka pauda – valdība ir lemtspējīga, bet tās lēmumi nāk stipri par vēlu un tie ir sarežģīti un nesaprotami, kas izraisa sabiedrības neapmierinātību.

Premjeram un Valsts prezidentam šādās krīzes situācijās ir jāmēģina būt nevis moderatoriem starp vairākiem politiskajiem spēkiem, bet gan stingriem krīzes vadītājiem ar savu redzējumu, kas ir balstīts ekspertu ieteikumos, uzskata Kažoka, piebilstot: “Šos lēmumus ir jāspēj arī sabiedrībai izskaidrot un pamatot.”

Toties kopumā par ierobežojumiem uzņēmējdarbībā valdība lielākoties vienojusies atbilstoši ekspertu ieteikumiem, atzina LTRK prezidents. Viņš norādīja, ka ekonomiskā situācija lēnām stabilizējas, atzīmējot, ka arī eksports atveseļojas. Tādēļ daudzi lēmumi arī ceturtdien pieņemti tā, kā rosinājuši uzņēmēji, jo ekonomiku nevajadzētu apturēt, sacīja Rostovskis.

Tomēr Covid-19 izplatība ir satraucoša un uzņēmēji ar bažām gaidīja rudeni, tagad tracis esot sācies, pauda Rostovskis. Tāpat LTRK vēlētos atļauju atsevišķās jomās strādāt arī cilvēkiem ar negatīviem Covid-19 testiem, nevis tikai pret Covid-19 vakcinētajiem vai šo vīrusu pārslimojušajiem. 

Jāpiebilst, ka valdība par konkrētiem lēmumiem saistībā ar ārkārtējās situācijas izludināšanu Covid-19 dēļ vēl lems sēdē piektdien.

KONTEKSTS:

Krīzes vadības padome, kura gandrīz desmit stundas sprieda par Covid-19 ierobežošanu, vienojusies par atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā uz trim mēnešiem. Lēmums par to vēl jāpieņem valdībai, kas plāno piektdien, 8. oktobrī, sanākt uz ārkārtas sēdi un arī lemt par ierobežojumiem.

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem, tomēr tad valdība atkāpās no iepriekš iecerētā luksofora principa un, sasniedzot 120 saslimstības gadījumu atzīmi, nepastiprināja ierobežojumus.

Rudenī pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu. Taču mediķi un ekspertu grupa pauda, ka ar to nebūs gana, lai mazinātu slimības izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā.

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt