Pēc viņa domām, deklarācijai jābūt nevis 18 lapu garam dokumentam, bet vienai A4 formāta lapai, kurā ir uzrakstīti galvenie mērķi, uzdevumi un prioritātes. Piemēram, eksports jebkurā nozarē – eksports nav tikai desu tirgošana, bet arī tas, ja uz Latviju brauc studēt vai baudīt kultūras pasākumus.
Deklarācijā, viņaprāt, nav jāraksta pašsaprotamas lietas, kā tas ir jaunās valdības apņemšanās dokumentā, kurā virsmērķis ir vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību.
Viskritiskākos vārdus deklarācijai veltīja politoloģe Ilga Kreituse.
„Priekšvēlēšanu programmas, kurā ir 4000 burtiņu ar komatiņiem, izlasa tikai 2% iedzīvotāju. Kā jūs domājat, cik cilvēku izlasīs šos 183 pantus [valdības deklarācijā] un pēc tam studēs rīcības programmu? Rezultāts ir tāds, ka pilsoniskā sabiedrība nogurst no šiem dokumentiem,” sacīja Kreituse.
Viņa kritizēja, ka deklarācijā ir ļoti daudz vispārīgu frāžu, no kurām sabiedrība ir nogurusi – cilvēki gaida konkrētību.
„Vai valdība ir saskaitījusi, cik jums nedēļā jāpaveic uzdevumi, ko esat ierakstījuši deklarācijā? Jums katru nedēļu jāizpilda viens deklarācijas punkts, jo jūs, mīļie, deklarācijā esat ierakstījuši 190 punktus, tad saskaitiet, cik četros gados jums ir laika. Mums būs interesanti skatīties jaunnedēļ, ko jūs būsiet izpildījuši no deklarācijas punktiem,” turpināja Kreituse.
Ar Kreitusi matemātiskajās zināšanās sacentās veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).
„Es vispirms gribu par skaitļiem, kurus Kreituses kundze tik ļoti mīl. Pieņemsim, ka ir 200 uzdevumu deklarācijā. Tā ir deklarācija četriem darbības gadiem, izdalīsim ar četri, sanāk 50, izdalīsim ar ministriju skaitu, kas ir 13, mēs saņemsim četrus uzdevumus gadā,” rēķināja Belēvičs, paužot pārliecību, ka katrai ministrijai ir pa spēkam šāda apņemšanās.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) deklarāciju nodēvēja par vienošanos starp trim valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, kurā tie cenšas iekļaut savu priekšvēlēšanu programmu nostādnes. „Tā ir vienošanās par to, ko mēs varam kopīgi izdarīt,” sacīja Rasnačs.
Kreituses izteiktajai kritikai iebilda arī premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), norādot, ka pēc deklarācijas taps konkrēts rīcības plāns, kurā būs konkrēti uzdevumi, kā sasniegt deklarācijā minētos mērķus, kā arī termiņi un atbildīgās personas.
Runājot par valdības ilglaicīgumu, Straujuma apliecināja, ka „es neplānoju valdības galu tuvākajā laikā, mēs visi esam apņēmušies strādāt četrus gadus, valdības deklarācija ir rakstīta četriem gadiem”.
Arī Belēvičs apņēmies strādāt četrus gadus, bet Rasnačs uzsvēra, ka valdības stabilitātes galvenais nosacījums ir koalīcijas spēja panākt kompromisu valsts budžeta jautājumā.
Tikmēr Kreituse aicināja būt reālistiem, un, ja šī valdība nostrādās četrus gadus, tas būs unikāls gadījums, ko „ar zelta burtiem varēs uz sienas uzrakstīt”. Tādēļ vistuvāk patiesībai, viņasprāt, ir Rasnačs, izvirzīdams nosacījumus valdības stabilitātei: „Šie „ja” ir daudz vairāk nekā četri gadi stabilitātes.”
Jau ziņots, ka Saeima trešdien pēc gandrīz trīsarpus stundu garām diskusijām apstiprināja jauno premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) valdību. Tajā lielākoties strādās tie paši ministri, kuri Ministru kabinetā darbojās līdz šim. Valdības deklarācijā izvirzītas trīs prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, dzīves kvalitātes uzlabošana – izglītība, veselība un sociālās nevienlīdzības mazināšana, un trešais – drošība, gan valsts, gan enerģētiskā drošība.
