LSM.lv skaidro: Ko iedzīvotājiem nozīmētu jaunais vēja parks Dobeles un Tukuma pusē

Zviedru kompānijas meitas uzņēmums “Eolus” pēc vairāku gadu izpētes nolūkojis 42 kvadrātkilometru lielu teritoriju Dobeles un Tukuma novados Latvijā līdz šim lielākā vēja parka būvniecībai. Ar 51 vēja turbīnu tas spētu saražot līdz pat 10% no visas Latvijā patērētās elektroenerģijas. Taču pret uzņēmuma plāniem ar parakstiem iebilduši jau aptuveni 9000 cilvēku. LSM.lv skaidro, kas tieši uztrauc iedzīvotājus un cik viņu bažas ir pamatotas.

Pret ko cilvēki iebilst?

Iniciatīvas grupa Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem uzskaitījusi virkni iemeslu, kāpēc nevēlas vēja parku savu novadu teritorijā. Visbiežāk minētie ir ģeneratoru lielais izmērs, kaitējums cilvēku veselībai turbīnu radītās vibrācijas, trokšņa un mirgošanas efekta dēļ, putnu un sikspārņu masveida bojāeja un nekustamā īpašuma vērtības krišanās. Protestētāji arī pauž viedokli, ka vēja parka saražotā elektrība būs pārāk dārga, ka iedzīvotājiem būs jāpārmaksā un projekts radīs papildu slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem nākotnē. Bez tam parakstu vācēji apšauba, vai Zemgalē ir pietiekami stiprs vējš, un aicina parku būvēt citos Latvijas reģionus vai jūrā. Pret vēja parku iebilst arī vairāki lielākie Dobeles uzņēmēji.

Kāpēc tieši Zemgalē?

Projekta attīstītāji norāda, ka pētītas ir arī citas teritorijas Latvijā, taču izraudzītā vieta ir vienīgā, kur tik lielu vēja parku ar attiecīgā augstuma turbīnām iespējams izvietot, ievērojot apbūves noteikumus, piemēram, pieļaujamos attālumus no dzīvojamām ēkām. Pirms vairākiem gadiem “Eolus” sāka izpēti vēja parka izveidei Dundagas novadā, kur turbīnas tiktu celtas mežos. Šī “Eolus” iecere joprojām ir aktuāla, savukārt domu par vēja parku Jelgavas novadā uzņēmums pagaidām esot atlicis uz tālāku nākotni.

Projekta kritiķi aicina būvēt vēja parku jūrā vairākus kilometrus no krasta, kā tas tiek darīts vairākās citās Eiropas valstīs, taču gan projekta autori norāda, gan pētījumos atrodamā informācija liecina, ka tas ir ievērojami dārgāk. Šāda parka saskaņošana jūrā pie Hījumā salas notikusi Igaunijā, kas vēja enerģijas ziņā Latviju ievērojami apsteigusi.

Kā turbīnas ietekmēs Zemgales ainavu?

Plānotās vēja turbīnu izmērs ir viens no kritiķu galvenajiem iebildumiem. Plānotais masta augstums ir 166 metri, bet, ieskaitot rotora spārnu garumu, maksimālais augstums ir 241 metrs. Salīdzinājumam - augstākā ēka Rīgā ir 368 metrus augstais Zaķusalas TV tornis, bet ''Dobeles dzirnavnieka'' ēka Dobelē ir 60 metrus augsta.

Plānotie vēja ģeneratori ir jaudīgāki un ievērojami augstāki nekā līdz šim Latvijā uzstādītie. Piemēram, vēja turbīnas, kas atrodas Tārgales un Popes pagastos Ventspils tuvumā, ir ar 90 metru augstiem torņiem un 50 metru lielu spārna garumu, tātad kopumā 140 metru augstas.

Dobeles un Tukuma vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, ko izstrādājis uzņēmums “Estonian, Latvian and Lithuanian Environment” iekļauts arī ainavu eksperta atzinums. Tajā teikts, ka vēja parku plānots izvietot lauksaimniecības zemju teritorijā, tā kopējā platība ir aptuveni 11 km garumā D-Z virzienā un 5 km platumā tā platākajā vietā ~ 5 km.

Eksperts Pēteris Lakovskis atzinis, ka attiecīgās teritorijas ainaviskie aspekti nav uzskatāmi par būtisku vai izslēdzošu aspektu, kas varētu ierobežot vēja parka izveidi.

Viņš norāda, ka nozīmīgākās ainavu izmaiņas radīsies Pienavas ciema, atsevišķu viensētu un Liepājas šosejas apkārtnē.

Vai vēja turbīnas kaitē veselībai?

Iedzīvotāju sūdzību dēļ vairākās valstīs pētīts, kā un vai dzīve vēja turbīnu tuvumā ietekmē veselību. Mediķi atzinuši, ka lielākais traucēklis var būt turbīnu radītā skaņa.

Tomēr līdz šim objektīvs kaitējums veselībai nav apstiprinājies, lai gan vairākās valstīs secināts, ka pētījumi šajā jomā jāturpina.

Viens no lielākajiem valdības finansētiem pētījumiem pirms dažiem gadiem tika veikts Kanādā. Pēc vairāk nekā 1200 vēja turbīnu tuvumā dzīvojošu cilvēku apsekošanas eksperti atzina, ka viņu sūdzībām par miega traucējumiem,  galvassāpēm, augstu asinsspiedienu un citām veselības problēmām nav nekādas saistības ar turbīnu trokšņa līmeni dzīvesvietā.

Tiesa, tur, kur turbīnas bija skaļākas, vairāk iedzīvotāju norādīja, ka skaņa viņus uztrauc, apgrūtina un traucē, kas potenciāli varētu radīt veselības problēmas tālākā nākotnē.

Arī Austrālijas Nacionālās veselības un medicīnas pētījumu padome 2015.gadā paziņoja, ka nav pierādījumu vēja parku radītā trokšņa, tajā skaitā zemas frekvences skaņas, ietekmei uz iedzīvotāju veselību.  

Sidnejas Universitātes pētnieki apkopoja informāciju par 25 dažādās valstīs veiktiem pētījumiem, kuros secināts tas pats - negatīvai ietekmei uz veselību nav pierādījumu.

Kāds būs turbīnu trokšņa piesārņojums?

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā teikts, ka, saskaņā ar aprēķinu rezultātiem, vidējais trokšņa līmenis visos diennakts periodos turbīnu tiešā tuvumā var sasniegt apmēram 50 decibelu. Taču dzīvojamās mājas atrodas stipri tālāk un tur iespējami lielākais turbīnu troksnis apbūves teritorijām būšot būtiski zemāks nekā Latvijā noteiktais ierobežojums.

Jānorāda, ka minētajā veselības pētījumā Austrālijā tika apsekoti cilvēki, kas dzīvo vairāk nekā 1500 metru attālumā no turbīnām, savukārt Kanādā - 600  m līdz 10 km attālumā.

Dobeles un Tukuma novadā turbīnas nedrīkstēs atrasties tuvāk par 1220 metriem no dzīvojamām ēkām, proti, attālumā, kas saskaņā ar valdības noteikumiem ir vismaz piecas reizes lielāks nekā vēja elektrostaciju maksimālais augstums.

Ietekmes uz vidi ziņojumā kā alterntīvs variants paredzētas vēl vairākas papildu turbīnas, kas atrodas tuvāk par minimālo pieļaujamo attālumu. Viena - pat 651 metra attālumā no tuvākās viensētas.

“Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš portālam LSM.lv kā piemēru min veikala “Ikea” tapšanu, kur investors vienojās ar plānotajā teritorijā esošās dzīvojamās mājas īpašniekiem, nopirka to un nojauca. “Ja vienosimies, tad celsim, ja nevienosimies - necelsim,” viņš saka par papildu turbīnām.
 

Vai vēja turbīnas nogalinās tūkstošiem putnu?

Parakstu vācēji norāda, ka vēja ģeneratori ir “īstas gaļasmašīnas” un topošais vēja parks, iespējams, ik gadu nogalināšot līdz pat 16 tūkstošiem putnu un divtik daudz sikspārņu.  

To neapstiprina nedz ekspertu viedoklis pēc teritorijas analīzes, nedz pētījumi citās valstīs. Ornitologs Rolands Lebuss, kurš vairākus gadus novērojis putnus plānotā vēja parka apkārtnē, atzinumā secina, ka, “lai arī pastāv zināmi sadursmju riski”, iespējamā mirstība varētu būt neliela. Iemesls - tuvākās regulārās un daudzskaitlīgās putnu koncentrācijas atrodas pietiekami drošā attālumā, bet tuvākie zināmie īpaši aizsargājamo sugu ligzdošanas iecirkņi ir salīdzinoši drošā vai drošā attālumā no tiem. Lai risku novērstu, Lebuss rekomendē atteikties no piecu turbīnu būves parka dienvidu daļā vai pārvietot tās ziemeļu virzienā.

Arī sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis secinājis, ka sagaidāmā vēja parka ietekme uz šiem dzīvniekiem varētu būt maza un tā izbūve, atsakoties no trim turbīnām, ir pieļaujama.

Jānorāda, ka masveida putnu bojāeja ir izplatīts vēja parku pretinieku pieņēmums ne tikai Latvijā. Atkārtoti sabiedrību ar pārspīlētiem apgalvojumiem maldinājis arī ASV prezidents Donalds Tramps. Pārbaudot viņa izteikumus, vairāki ASV mediji secinājuši, ka pēc pētnieku aplēsēm viena komerciālā turbīna (ASV to ir 58 tūkstoši) vidēji nogalina ne vairāk kā 12 putnus gadā. Nesalīdzināmi lielāks skaits ik gadu iet bojā kaķu nagos, triecoties pret ēkām, automašīnām un citiem objektiem.

Vai vēja enerģija ir dārga un kas par to maksās?

Viens no protestētāju iebildumiem - vēja enerģija ir dārga, tāpēc vēja parks strādās ar zaudējumiem, kas būšot jāsedz valstij un pašvaldībām. Kritiķi arī norāda, ka vēja parks nevarēs strādāt bez valsts atbalsta un tas būšot jāsedz elektrības patērētājiem obligātā iepirkuma jeb OIK, zaļo sertifikātu vai citā veidā.

Pētījumi augsto cenu neapliecina. Pērn pirms G20 valstu samita Vācijas “Greenpeace” publicēja Somijas Lapēnrantas Tehniskās universitātes veiktu pētījumu, kas liecina - jau 2015.gadā lielā daļā šo valstu lētāko elektroenerģiju saražoja tieši vēja parki. Pēdējos gados to izmaksas kritušās, jo tehnoloģijas strauji attīstās un kļūst aizvien efektīvākas. Savukārt Eiropas Komisijas pasūtītā pētījumā 2014.gadā tika secināts, ka jau 2012.gadā vēja enerģija bija lētākais no resursiem, ja tiek aprēķināts arī to nodarītais kaitējums cilvēku veselībai un klimata pārmaiņām. Kā zināms, vēja enerģija ir videi viena no draudzīgākajām, jo netiek izmantoti neatjaunojamie resursi un turbīnu darbība nerada CO2 emisijas.

Vai vēja parki nodrošinās zemāku elektrības cenu?

Arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš norāda, ka pretēji OIK sistēmas radītajam griezajam priekštatam par atjaunojamās enerģijas dārdzību vēja enerģijas pašizmaksa ir viena no zemākajām. Strauji attīstoties tehnoloģijām, pēdējā desmitgadē tā krītas, un Āboltiņš pieļauj, ka jauna spēlētāja ienākšana tirgū nākotnē varētu atstāt arī pozitīvu ietekmi uz elektrības cenu galapatērētājiem.

“Eolus” gan strauju cenas kritumu nesola. Latvijā saražotais nonāk visa Baltijas jūras reģiona pārvades sistēmā, kurā Dobeles un Tukuma vēja parku devums būs niecīgs. “Eolus” aprēķinājis, ka Latvija kopumā 2017. gadā saražoja apmēram 1,7% no “NordPool” reģionā radītās elektrības.

Tā kā OIK atļaujas netiek izsniegtas jau kopš 2012. gada, “Eolus”  tādu saņemt nevar un ir norādījis, ka uz valsts atbalstu nepretendē. To, pēc cik gadiem plānota 250 miljonu eiro lielo investīciju atmaksāšanās, “Eolus” valdes loceklis Galviņš neatklāj.

Vai Latvijai ir vajadzīgi vēja parki?

EK direktīvā noteikts, ka Latvijai no atjaunojamiem resursiem ražotas enerģijas (AER) īpatsvaram enerģijas bruto gala patēriņā jau 2020.gadā jāsasniedz 40%. 2016.gadā tie bija 37,2%. Tas ir trešais augstākais rādītājs ES, taču tikai tāpēc, ka lielu daļu elektrības Latvijā tradicionāli saražo hidroelektrostacijas. Otrs lielais elektroenereģijas avots ir koģenerācijas stacijas Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2, kuros izmantotā no Krievijas importētā dabasgāze nav atjaunojamais resurss. Atjaunojamās enerģijas ieguvē Latvija ir stradājusi nesekmīgi, atzīst Āboltiņš un norāda, ka vēja parki būtu reālākais veids, kā nākotnē šo situāciju būtiski labot.

Ar 1,8% procentiem patlaban Latvija pēc saražotās vēja enerģijas īpatsvara kopējā elektroenerģijas patēriņā atrodas Eiropas valstu saraksta pašā lejasdaļā un atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. 

 “Eolus” sola, ka vēja parks ar kopējo nominālo ražošanas jaudu līdz 208 MW saražos līdz pat 10% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Tas būtu apmēram trīs reizes vairāk nekā visu līdz šim Latvijā uzstādīto turbīnu kopējā ražošanas jauda.

Parka izbūve arī ļaus palielināt Latvijas teritorijā saražotās elektroenerģijas apjomu. Patlaban Latvijā saražotais apjoms ir aptuveni 70% no valstī patērētā (ar izņēmumu 2017.gadā, kad lielā ūdens apjoma dēļ Daugavas hidroelektrostacijās šis rādītājs pārsniedza 100%). Par mērķi tuvākajos gados celt Latvijā vēja parkus, lai palielinātu un līdzsvarotu vietējo ražošanu, vairākkārt runājuši arī “Latvenergo” vadītāji.

Kas un kad pieņems gala lēmumu?

Vēja parku ietekmes uz vidi ziņojums ir iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā, ir notikušas arī vairākas sabiedriskās apspriešanas. Ja decembrī gaidāmais biroja atzinums būs pozitīvs, gala lēmums par projekta tālāko virzību pieņems Dobeles un Tukuma novada pašvaldības.

Atsevišķas Dobeles novada pašvaldības amatpersonas līdz šim paudušas kritisku viedokli par vēja parku tās teritorijā.

6 komentāri
Artūrs Pupausis
Nevajadzētu īpaši stresot pret vēja ģeneratoriem, jo dabas gāzes un citu naftas produktu arī rada problēmas videi tai skaitā cilvēkiem. Pie mums gan nav īpaši spēcīgs vējš tā ka liels ieguvums arī nebūs. Tur pretī saules paneļi, māju siltināšana (pasīvā māja), siltumsūkņi un energoefektīvas elektroiekārts gan var kādu labumu dot. Lai elektrību piegādātu tālu laukos līnijas izmaksā pietiekoši lielu naudu, lai ievilktu un uzturētu, lai to vietā izmantotu saules batterijas un aklumatorus. Rēķinot pēc cenas tiem, kas lieto daudz enerģijas pa dienu 7 dienas nedēļā, piem., veikaliem ir izdevīgi pieslēgt pie tīkla saules batteriju sistēmu, Jo nav jāmaksā par piegādi paša ražotajai elektrībai.
Zane Līvmane
Prieks, ka LSM ir iesaistījis normālā argumentētā diskusijā
Anonīms lietotājs 22614
ja jau viss ir tik labi, tad gadījumos, kad vietējie iedzīvotāji iebilst, vēja parku celtbniecību varētu atļaut ar nosacījumu ka īpašnieka ģimene dzīvo parka tuvējā apkaimē (un ko apstiprinātu vietējie iedzīvotāji, nevis ierastos reizi gadā).
Kremilek Rukis
Vai pie šī raksta nebūtu jānorāda "Apmaksāta reklāma"? Jo tieši tā viņš izskatās. (Nav jau tā, ka vēja enerģija būtu ļoti nevēlama - bet nu tik rožaina, kādu to te mālē, tā nu nekādi nav)
Kremilek Rukis
Vai pie šī raksta nebūtu jānorāda "Apmaksāta reklāma"? Jo tieši tā viņš izskatās. (Nav jau tā, ka vēja enerģija būtu ļoti nevēlama - bet nu tik rožaina, kādu to te mālē, tā nu nekādi nav)
Anonīms lietotājs 18959
Lūdzu kādu konkrētu argumentu!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti