LSM aptauja atklāj asas pretrunas sabiedrībā par mācību valodas jautājumu

Iedzīvotāji, kuri mājās runā latviski un krieviski, nodemonstrējuši pretēju attieksmi pret hipotētisku iespēju atteikties no mazākumtautību skolām un radīt sistēmu, kurā visi bērnu mācītos kopējās skolās latviešu valodā. Vairākums latviski runājošo izteikušies par šādu iespēju, bet lielākā daļa krieviski runājošo – pret, liecina pēc LSM.lv pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.

Kāds jautājums tika uzdots?

1. Tiek izteiktas dažādas idejas par izglītības sistēmas reformu, tajā skaitā ierosinājums likvidēt valsts/pašvaldību skolu dalījumu "latviešu" un "krievu" visu pakāpju (sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas) skolās, kā rezultātā visi skolēni mācītos latviešu valodā. Kāda ir Jūsu attieksme pret šo ierosinājumu?

Aptauja notika šī gada aprīļa pirmajā pusē 126 Latvijas apdzīvotās vietās, klātienē aptaujāti 1014 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. SKDS norādīja, ka izlase kopumā atspoguļo valsts iedzīvotāju demogrāfisko raksturojumu pēc dzīvesvietas reģiona, dzimuma, vecuma, etniskās piederības un tml..

Kāpēc uzdot šo jautājumu?

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem  2017./2018. mācību gadā vispārējās izglītības programmas apguva 205 100 skolēni, no kuriem 147 000 mācījās latviešu valodā, bet 55 800 mācījās mazākumtautību skolās ar krievu valodu, 1224 – ar poļu valodu, 589 - ar  angļu valodu, 251 – ar ukraiņu valodu un  158 – ar baltkrievu valodu.

Pašreizēja izglītības reforma, kas stāsies spēkā 1.septembrī, paredz divu veidu skolas – skolas ar latviešu mācību valodu un mazākumtautību skolas, kur 1.-6. klašu posmā mācību satura apguve valsts valodā būs ne mazāk kā 50% apjomā, 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā, savukārt 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju pēc izvēles apgūt dzimtajā valodā mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Ideja par latviešu un mazākumtautību skolu apvienošanu kopējās skolās ar latviešu mācību valodu dažādās formās izskan jau vairākus gadus, arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām to izteikuši daži politiskie spēki. 

Taču līdz šim nav publiskoti pētījumi par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret šādu iespēju. LSM.lv ar SKDS aptaujas palīdzību centās aizpildīt šo robu, lai uzzinātu sabiedrības nostāju un informētu par to. 

Ko parādīja aptauja?

No visiem respondentiem 23,2% paziņoja, ka pilnībā atbalsta ideju, 18,2% - ka drīzāk atbalsta. Par neitrālo attieksmi paziņoja 20,5%. Atbildi “drīzāk neatbalstu” sniedza 15,5%, bet “pilnībā neatbalstu” - 19,2%. Un 3,3% nespēja atbildēt.

Līdz ar to - par vai drīzāk par izteicās 41,4% respondentu, bet pret vai drīzāk pret -  34,7%.

Taču atkarībā no tā, kādā valodā respondenti runā mājās, aptauja parādīja ievērojamu viedokļu polarizāciju. No tiem aptaujas dalībniekiem, kuri mājās runā latviski (626) par pilnīgu vai daļēju idejas atbalstu paziņoja 59,4%, bet no respondentiem, kuri mājās runā krieviski (380) - 64% paziņoja, ka pilnībā vai drīzāk neatbalsta šo ideju. 

Abās grupās aptuveni sakrīt neitrālo pozīciju īpatsvars (22% no latviski runājošiem un 18,5% no krieviski runājošiem respondentiem), kā arī neatbildējušo aptaujāto īpatsvars (3% un 3,7%).

• Ģimenes ar bērniem un bez

Aptaujā arī lūdza dalībniekus norādīt, vai viņu ģimenēs ir bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem. 

No tiem, kuri mājās runa latviski, par pilnīgu vai daļēju idejas atbalstīšanu paziņoja 61,3% to respondentu, kuriem ir bērni līdz 18 gadiem, un 58,2% to, kuriem ģimenēs bērnu nav. Par neitrālo attieksmi paziņoja attiecīgi 19,8% un 23,6%.

Tie, kas mājās runā krieviski un kuru ģimenēs ir bērni, lielākoties paziņoja par negatīvu vai drīzāk negatīvu attieksmi  - 60,3% (no tiem, kuriem nav bērnu, negatīvo atbilžu bija vēl vairāk  - 66,1%).  

Ģimenes ar bērniem: 

• Dažādas paaudzes

Respondentiem, kuri runā latviski, mazāku atbalstu idejai pauda “vecāku paaudzes” vecuma grupās no 45 līdz 54 un no 35 līdz 44  - attiecīgi 55,6% un 55,8%.

No respondentiem, kuri runā krieviski, negatīvāka attieksme bija “vecmāmiņu” paaudzei  - vecumā grupā 64 -75 gadi pilnīgi noraidoši atbildēja 46,5%, bet vecuma grupā no 55 līdz 63 - 42,5%.

(Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gadā vidējais mātes vecums pirmā bērna piedzimšanas brīdī bija 28 gadi, otrā bērna piedzimšanas brīdī - 31,1 gads. Savukārt iepriekšējai paaudzei 1988. gadā šie radītāji bija 23 un 26,7 gadi).

• Jauktās ģimenes

Aptaujā vairāki respondenti, kuri nav latvieši, norādīja, ka mājās runā latviski, un arī vairāki latvieši norādīja, ka ģimenē runā krieviski. Abos gadījumos šo cilvēku atbildes atšķīrās no kopējās valodas grupas.

Ideju pilnībā un drīzāk atbalstīja 37,2% citu tautību pārstāvju un 61,1% latviešu, kuri mājās runā latviski. Par negatīvu attieksmi paziņoja 34,6% citu tautību pārstāvju un 14,3% latviešu.

No latviešiem, kuri mājās runā krieviski, ideju neatbalsta kopumā 51,3%, bet no citu tautību pārstāvjiem - 64,9%. Savukārt par pozitīvo attieksmi paziņoja 13,5% latviešu un  13,9% citu tautību pārstāvju.

• Nodarbošanās, profesijas, amati

Aptauja arī parādīja veidoļu atšķirības atkarībā no tā, vai respondenti strādā valsts/municipālajā vai privātajā sektorā. 

No latviski runājošiem valsts sektorā strādājošie demonstrēja lielāko pilnīgu atbalstu idejai -  40,7% (privātajā sektorā - 33,8%, no nestrādājošajiem - 35,9%).  Pēc nodarbošanās veida lielāko pilnīgu atbalstu pauda “individuāli nodarbinātie”  un “speciālisti, ierēdņi”-  43,9% un 43,4% attiecīgi. Zemākais pilnīga atbalsta līmenis bija bezdarbniekiem (23,6%) un zemniekiem (27,6%).

No krieviski runājošiem valsts/pašvaldību sektorā strādājošie demonstrēja ne tik izteiktu, bet kopumā tomēr negatīvu attieksmi - 29,1% (privātajā sektorā - 41%, nestrādājošie - 41,7%). Lielākā negatīvā attieksme ir grupās “pensionāri” un “strādnieki” - 46,4% un 43,9% attiecīgi. Vismazāk negatīva attieksme izteikta bezdarbniekiem (34%), “skolēniem un studentiem” un “speciālistiem/ierēdņiem” (vienāds rezultāts - 35,3%).

• Labklājības līmenis

No latviski runājošiem respondentiem grupa ar lielāko pilnīgu atbalstu ir cilvēki ar vidējiem un augstiem ienākumiem - 48%. Viņiem seko cilvēki, kuri savus ienākumus vērtē kā vidējus, - 39,8%. Zemākais pilnīga atbalsta līmenis ir cilvēkiem ar zemiem ienākumiem - 28,3%.

Tiem, kuri mājās runā krieviski, maksimāli negatīva attieksme bija grupā ar zemiem (47,1%) un vidēji zemiem ienākumiem (40,2%). Vismazāk negatīvo attieksmi pauda grupa ar vidēji augstiem ienākumiem - 35,7%.

• Izglītība

Latviski runājošiem respondentiem vērojama tendence – jo augstāks ir izglītības līmenis, jo augstāks kopumā pilnīga atbalsta īpatsvars (no 29,2% cilvēku ar pamatizglītību līdz 44% personu ar augstāko izglītību). Vel izteiktāk samazinās to cilvēku īpatsvars, kuri pilnībā neatbalsta ideju -  no 14,7% līdz 7,4%.

Krieviski runājošiem vērojama šāda tendence - jo augstāks ir izglītības līmenis, jo mazāk pilnīgi negatīvas attieksmes īpatsvars. No respondentiem ar pamatizglītību ar pilnīgi noraidošu attieksmi apziņoja 46,2%, no respondentiem ar augstāko izglītību - 30,6%. Bet drīzāk neatbalsta ideju 18,2% cilvēku ar pamatizglītību un 25,7% cilvēku ar augstāko izglītību. 

 

• Pilsētas un reģioni

Maksimālais idejas pilnīgs atbalsts ģimenēm ar latviešu sarunu valodu fiksēts Rīgā  (42,3%), minimālais – Zemgalē (25%). Ja ņem vērā arī atbildes “drīzāk atbalstu”, tad pirmajā vietā izvirzās Pierīga - 65,4%, pēdējā vietā paliek Zemgale -  46,8%.

Krieviski runājošo atbildes ģeogrāfiski sadalījās citādi. Par pilnīgu vai daļēju nepiekrišanu paziņoja 69,4% Vidzemes iedzīvotāju, bet Zemgale un Latgalē - 61%. Pilnībā neatbalsta ideju 55,1% respondentu Kurzemē un 35,5%  Pierīgā.

 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti