LSM apskats. Covid-19: notikumi un jaunumi 22. aprīlī

LSM apskats. Covid-19: notikumi un jaunumi 22. aprīlī.

 

Sabiedrība / veselība

Latvijā miruši vēl divi Covid-19 slimnieki, kopējais upuru skaits – 11. Aizvadītajā diennaktī konstatēti 13 jauni inficēšanās gadījumi, kopējam inficēto skaitam valstī sasniedzot 761. Izveseļojušies jau 133 cilvēki, bet 42 hospitalizēti.

Onkoloģiskajiem pacientiem pēc izrakstīšanās no Onkoloģijas centra turpmāk izsniegs roku dezinfekcijas līdzekļus līdzņemšanai, ko slimnīcai dāvinājis uzņēmums “Spodrība”. Onkoloģiskie pacienti ietilpst sevišķā Covid-19 riska grupā.

Atsākot plānveida pakalpojumu sniegšanu, Austrumu slimnīca vispirms apkalpos iepriekš pierakstītos pacientus, kurus Covid-19 dēļ nevarēja pieņemt. Tikai pēc tam sāks jaunu pacientu apkalpošanu.

Galvaspilsētas vadība paziņojusi, ka tuvāko mēnešu laikā Rīgā nenotiks plānotie tradicionālie svētku pasākumi – 4. maija svinības, Līgo svētki. Arī Rīgas svētku norise augusta vidū šobrīd ir “uz jautājuma”.

Budžets / ekonomika

Valdība sola pilnveidot dīkstāves regulējumu – ieviest minimālo atbalsta apmēru (130 eiro) un paplašināt dīkstāves pabalstu saņēmēju loku. Atsevišķos gadījumos uz pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie.

Covid-19 krīzē Latvijas eksportējošo uzņēmumu apgrozījums krities par 20-30%. Vissmagāk cietusi tūrisma joma, pārējās nozares saskaras ar problēmām loģistikā. Vienlaikus pieaugusi biznesa inkubatoru popularitāte.

Valsts plāno glābt ekonomiku caur publiskiem iepirkumiem – naudu novirzīs ceļu būvei, mājokļu atjaunošanai un augstas vērtības eksporta attīstībai. Viens no mērķiem – nepieļaut bezdarbu un jaunu emigrācijas vilni.

Transports / repatriācija

Šodien Latvijā ar repatriācijas reisiem no Oslo, Frankfurtes un Amsterdamas atgriezušies 360 valstspiederīgie. Atgriezties vēlas vēl apmēram 2400 tautiešu, no tiem 300 nepieciešama steidzama repatriācija.

"airBaltic" izziņo nākamos repatriācijas reisus – aprīlī un maijā plānoti lidojumi no Rīgas uz Vīni, Frankfurti, Amsterdamu un atpakaļ. Ar katru no tiem vienā virzienā varēs lidot līdz 140 pasažieri. Biļetes var rezervēt telefoniski: +371 67207771.

Pasaulē

Izmantojot asins plazmu no imunitāti ieguvušiem cilvēkiem, Austrijā un Krievijā izdevies izārstēt kopumā jau piecus Covid-19 slimniekus. Pagaidām šo metodi uzskata par eksperimentālu, paralēli turpinās darbs pie vakcīnas izstrādes.

Krievijā ar Covid-19 inficējušies jau teju 58 000, katru dienu to skaits palielinās par 10%. Aizsardzības līdzekļu trūkums un valsts nevēlēšanās testēt mediķus inficēšanās riskam pakļauj ne tikai pašus mediķus, bet arī pacientus.

ANO brīdina par bibliska apmēra badu pasaulē. Covid-19 radītā globālā recesija pārraus pārtikas apgādes ķēdes, darbaspēka trūkums apgrūtinās pārtikas ražošanu, pārtikas cenas celsies, savukārt bezdarbs novedīs cilvēkus trūkumā.

Vairākās valstīs iedzīvotāji protestē pret Covid-19 dēļ noteiktajiem pārvietošanās, pulcēšanās un tirgošanās ierobežojumiem. Ielās izgājuši gan Francijas un Brazīlijas, gan ASV iedzīvotāji. Parīzē nemieri turpinās jau trešo nakti.

Lai krīzes laikā saglabātu darbavietas saviem pilsoņiem, ASV uz 60 dienām apturēs t.s. “zaļo karšu” imigrāciju – valstī nevarēs iebraukt tie, kuri vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Uz citu kategoriju ceļotājiem šis aizliegums neattieksies.

Lietuva līdz 11. maijam pagarina Covid-19 dēļ ieviesto karantīnu, vienlaikus nosakot arī atvieglojumus – tiks atvērti veikali tirdzniecības centros, muzeji, bibliotēkas, āra kafejnīcas un frizētavas. Atļauta būs arī sportošana brīvā dabā.

Daļā Vācijas, tostarp Berlīnē, vilcienu, autobusu un tramvaju pasažieriem būs obligāti jāvalkā sejas maskas. Seju aizsegšanai drīkstēs izmantot arī šalles.

BBC veidos 14 nedēļu tiešsaistes mācību programmu britu skolēniem, kuri Covid-19 dēļ mācās mājās. Nodarbības tiešsaistē vadīs slavenas britu personības, tostarp dabaszinātnieks sers Deivids Atenboro, kurš bērniem mācīs ģeogrāfiju.

Pasaules Veselības organizācija atkārtoti paziņojusi, ka Covid-19 nav radīts laboratorijā, bet gan nācis no dzīvniekiem. Par tā pārnēsātājiem uzskata sikspārņus, tomēr nav skaidrs, kā vīruss varējis pārceļot uz cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt