"Situācija siltumapgādē uzsākot šā gada apkures sezonu ir vērtējama kā vidēji kritiska. Par to liecina parādu apjoms par piegādāto siltumenerģiju, kas šogad uzsākot apkures sezonu ir lielākais pēdējo četru gadu laikā," sacīja Salmiņš.
LPS pārstāvis pastāstīja, ka parādi par piegādāto siltumenerģiju siltumražotājiem liedz investēt siltumapgādes infrastruktūrā. "Tas, ka iedzīvotāji pilnībā nenorēķinās par apkuri ietekmē uzņēmumu spējas investēt siltumapgādes infrastruktūrā, jo zaudējumi pašlaik tiek segti tieši no līdzekļiem investīcijām. Pašlaik šo situāciju varētu raksturot kā krievu ruletes spēlēšanu - būs nelaime vai nē," teica Salmiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka nav izslēgta iespēja, ka ilgstošo parādu dēļ kādam siltuma ražotājam iestājas maksātnespēja. "Mums jau pēdējos četrus gadus šādi iet ar parādiem. Iepriekšējās apkures sezonas dēļ šogad parādu apjoms ir bijis vislielākais. Tas ilgtermiņā var izsaukt atsevišķu siltuma ražotāju maksātnespēju, taču ir grūti teikt vai šogad, vai arī nedaudz tālākā nākotnē," klāstīja LPS pārstāvis.
Salmiņš norādīja, ka pēc LPS apkopotajiem datiem, parāds par piegādāto siltumenerģiju uz šā gada 1.septembri veidoja 29,86 miljonus latu, kas ir par 24,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad parāds bija 23,9 miljoni latu. "Ja apskata datus par parādu apjomu uz šā gada maiju, kad tika apkopti dati apkures sezonai noslēdzoties, var redzēt, ka pa vasaru parādu apjoms ir sarucis par aptuveni 33%, tostarp pilsētās par 36%, bet novados par 25%," atzīmēja Salmiņš.
Pēc viņa teiktā, situācija siltumapgādē parādu dēļ ir mazāk kritiska pilsētās. "Pirmkārt pilsētās parādu atmaksas procents ir lielāks. Bet otrkārt - pilsētās daļu situācijas smaguma uz sevi paņem pašvaldības namu apsaimniekotājs. Piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieks" arī šogad plāno ņemt piecu miljonu latu overdraftu, lai veiksmīgi uzsāktu apkures sezonu un tas ievērojami amortizē situāciju "Rīgas siltumam," teica Salmiņš un piebilda, ka šādi rīkoties novadiem ir daudz sarežģītāk.
LPS ir dibināta 1991.gada 15.decembrī. Savienības biedri ir 117 pašvaldības no 119 Latvijas pašvaldībām – astoņas republikas pilsētu un 109 novadu pašvaldības.
