Sadaļas Sadaļas

LPS aicina Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu virzīt elektroapgādes «zaļajai» transformācijai

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums jāvirza elektroapgādes nozares "zaļajai" transformācijai, norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Savienība informēja, ka droša un kvalitatīva elektroapgāde ir pašvaldību un visas valsts attīstības pamatā. Ejot līdzi laikam, elektromobilitātes un mikroģenerācijas attīstības tendencēm, kā arī virzoties uz Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā  2021.–2030. gadam iekļauto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,  Latvijā būs jātransformē elektroapgādes sistēma. 

Lai šīs nepieciešamās, bet vienlaikus arī resursu ietilpīgās pārmaiņas negultos uz nodokļu maksātāju pleciem caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, LPS aicinājusi Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu atvēlēt elektroapgādes nozares transformācijai.

LPS uzsvēra, ka elektroapgādes nozare visā pasaulē šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza izmaiņas elektrības ražošanas un patēriņa tendencēs. Arī Latvijā, īpaši Pierīgas pašvaldībās, strauji pieaug mikroģenerācija, palielinot elektroenerģijas divvirzienu plūsmu elektroapgādes sistēmā. Arvien straujākiem soļiem attīstās arī elektromobilitāte – visplašāk galvaspilsētā, taču izbūvēto uzlādes staciju apjoms pakāpeniski palielinās arī reģionos, skaidroja LPS.

"Elektromobilitāte un mērķtiecīga uzlādes staciju izbūve ir viens no pašvaldību attīstības virzieniem. Sabiedrībā notiek paradumu maiņa, cilvēkiem arvien pieejamāki kļūs elektriskie automobiļi. Arī normatīvajos aktos tiek iestrādātas normas, kas rosina arvien straujāku pāreju no automobiļiem, kas tiek darbināti ar fosilo degvielu, uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Iedzīvotāji plašāk interesējas arī par saules paneļu uzstādīšanu un izmantošanu. Šī attīstība iet roku rokā ar nacionālajiem klimatneitralitātes mērķiem, tāpēc ir svarīgi visā valstī attīstīt tādu elektroapgādes infrastruktūru, kas būs piemērota šo "zaļo" inovāciju ieviešanai," norādīja LPS vadītājs Gints Kaminskis.

Aktualitātes un nākotnes izaicinājumi elektroapgādes jomā tika pārrunāti LPS Tautsaimniecības komitejas janvāra sēdē. Tajā Rēzeknes, Jelgavas un Liepājas pašvaldību pārstāvji dalījās ar savu pieredzi elektroapgādes inovāciju, mikroģenerācijas un elektromobilitātes attīstībā novados. 

Sēdē klātesošie eksperti informēja, ka atbilstoši prognozēm pat bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas elektromobilitātei Latvijā 2030. gadā būs ap 36 500 elektrisku automašīnu. Tāpat sagaidāms, ka strauji pieaugs arī saules paneļu izmantošana. 

Tas nozīmē, ka jau tagad bez vilcināšanās ir svarīgi investēt līdzekļus nepieciešamās elektroinfrastruktūras attīstībā – lai pašvaldības var organizēt jaunus elektrības pieslēgumus, veiccināt mikroģenerāciju  un attīstīt prognozētajam pieprasījumam atbilstošu uzlādes tīklu, norādīja LPS. 

Saskaņā ar elektroenerģijas nozares ekspertu skaidroto, ja laikus netiks attīstīta tāda elektroapgādes infrastruktūra, kas būs piemērota "zaļo" inovāciju ieviešanai, tas var būtiski ietekmēt elektroapgādes kvalitāti – var rasties tīkla atslēgumi un kristies sprieguma kvalitāte. 

LPS akcentēja, ka šādu situāciju nedrīkst pieļaut, jo tas ietekmētu gan valsts kopējo attīstību, gan uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī, nesekmējot elektroenerģijas nozares "zaļo" transformāciju, nebūs iespējams noteiktajā periodā sasniegt klimatneitralitātes mērķus. 

ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums ir paredzēts tieši digitālo un klimata mērķu sasniegšanai, tāpēc LPS aicinājusi atbildīgās puses šī finanšu instrumenta ietvaros paredzēt arī elektroapgādes nozares transformācijas pasākumus. Šādām investīcijām būs ne tikai īstermiņa pozitīvs efekts uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu, bet arī būtiska ilgtermiņa ietekme. Šie pasākumi nav atliekami un būs veicami ar vai bez ES finansējuma, taču bez finansējuma nepieciešamo investīciju slogs gulsies uz sabiedrības pleciem, atzīmēja LPS.

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tam plānots novirzīt līdzekļus kopumā 750 miljardu eiro apmērā. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismā ES dalībvalstīm 390 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājami granti un 360 miljardi eiro tiks izsniegti aizdevumu formā. Programmai netiek plānots nacionālais līdzfinansējums. 

FInanšu ministrija (FM) norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt