„Pensionāru stāvoklis diemžēl arvien pasliktinās,” saka LPF līderis Andris Siliņš. Šī iemesla dēļ federācija pirms aptuveni mēneša sāka vākt iedzīvotāju parakstus par pensiju indeksācijas atsākšanu jau šajā gadā. Paraksti vākti dažādās Latvijas vietās - kultūras namos, bibliotēkās un citviet. Līdz šim savākti vairāk nekā 90 000 parakstu, ko trešdien iesniegs Saeimā tikšanās laikā tās priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu no „Vienotības”.
„Mēs sagaidām to, ka viņa kā jurists spēs iedziļināties un varbūt arī sapratīs, par ko ir runa," norāda Siliņš.
Pensionāru federācija aprēķinājusi, ka visu pensiju indeksācijai arī par iepriekšējiem gadiem, kad tas netika darīts, būtu nepieciešami ap 22 miljoni latu. Valdība iepriekš pieļāvusi dažu miljonu piešķiršanu mazo pensiju indeksācijai šoruden. Federācijai šāds risinājums daļēji apmierina, un tās valde pēc nedēļas lems, vai sirmgalvji ir jāsauc protestos ielās, kur prasītu vairāku federācijas izvirzīto prasību izpildi.
„Tas varētu būt tā, ka ar autobusiem atbrauc no visas Latvijas pensionāri uz Rīgu, bruņoti ar plakātiem un organizējam mītiņu centrālajā Latvijas laukumā - Doma laukumā. Sakrājusies ir vesela buķete citu jautājumu, kas būtu jārisina, lai kaut kāda veidā risinātu maznodrošināto pensionāru stāvokli Latvijā," par plāniem stāsta pensionāru pārstāvis.
Cita pensionāru sabiedriskā organizācija - Rīgas Aktīvo senioru alianse jeb RASA - pievienojas federācijas viedoklim, ka pensijas būtu jāatsāk indeksēt pēc iespējas ātrāk. Taču nav obligāti šādu lēmumu prasīt līdz jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kā to dara Pensionāru federācija. Indeksācijas jautājums būtu jārisina pie sarunu galda, nevis protestos ielās, uzskata RASAs pārstāve Terēzija Mackare.
"Mūsu biedrībā jau arī seniori - kurš gan negribēs, ja naudu pieliks. Tomēr ar valdību ir jāiet uz dialogu, uz sarunām," saka Mackare.
Pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis atzīst, ka pensionāru prasības ir saprotamas, jo ekonomikā pēdējos pāris gados ir vērojama izaugsme, kas pensiju apmērā nav manāms.
„Jau vairāk nekā gadu mums tiek spēcīgi pasniegts publiskajā telpā no valdības puses, ka ir ekonomiskā izaugsme. Tautsaimniecība pieaug, makroekonomiskie rādītāji pieaug. Tikai pensionāri paliek tie, kam netiek pārskatītas pensijas un viņu pensiju lielums palicis tanī pašā apmērā, kāds tas bija pusotru gadu, divus atpakaļ. Pat ilgāku laiku atpakaļ, kad bija pēdējā pensiju indeksācija,” norāda Voļskis.
Jāatgādina, ka vecuma pensijas pirms vairākiem gadiem Latvijā piedzīvotās krīzes dēļ nav indeksētas kopš 2009.gada. Valdība iepriekš plānoja indeksāciju atsākt nākamgad, bet Pensionāru federācija vēlas panākt, lai tas notiktu gadu ātrāk.
Pagājušajā nedēļā valdības retorika kļuva pensionāriem vēlīgāka, proti, pieļauta iespēja šogad atsākt indeksēt mazās pensijas.
