Viņš atzina, ka daļā sabiedrības aizvien ir negatīva attieksme pret ziņošanu valsts iestādēm, un tā iemesls ir negatīvas atmiņas no pagātnes par „stukačiem”, kuri ziņojuši represīvajām iestādēm par cilvēku viedokļiem un noskaņojumu.
Loskutovs uzsvēra, ka soli pa solim jāpanāk sabiedrības attieksmes maiņa, lai cilvēki saprastu, ka ziņošana par pārkāpumiem ir cilvēku pareiza rīcība, aizstāvot sevi un sabiedrību no negodīgām amatpersonām. Jāpanāk izpratne, ka ziņotāji nedara neko nosodāmu un jārespektē cilvēki, kuri nav vienaldzīgi pret netaisnību, pauda Loskutovs.
Viņš arī atzina, ka ziņošana ir atkarīga no uzticības – cilvēki būs gatavi sniegt informāciju, ja uzticēsies iestādei vai organizācijai.
Sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Gundars Jankovs arī atzina, ka ziņotāji būs aktīvāki, ja uzticēsies iestādēm, un arī par to jādomā, strādājot pie "trauksmes cēlēju" aizsardzības likuma.
Ziņots, ka 20. janvārī Valsts kanceleja, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, kā arī Jankovs parakstīja memorandu par tiesiska regulējuma trauksmes cēlēju aizsardzībai izstrādi līdz gada beigām.
Paredzams, ka trauksmes cēlēju tiesiskais mehānisms nodrošinās ziņošanas kanālu un ziņotāju konfidencialitāti un drošību, kā arī ziņojumu izskatīšanu pēc būtības, bezmaksas juridisko atbalstu. Daudzviet Eiropas Savienībā šāds regulējums pastāv, taču Latvijā līdz šim nav izveidots.
Tāpat tajā var ietver atlīdzības mehānismu trauksmes cēlējiem, ja cilvēki ziņo par finansiāliem pārkāpumiem nodokļu jomā. Citviet šāda prakse ir ieviesta gadījumos, ja valsts nezaudē naudu vai iegūst to.
Kopš 2012.gada trauksmes cēlēji ziņojuši par vairāk nekā 200 negodprātīgas rīcības gadījumiem. Pamatā informācija saņemta par sarunātiem publiskajiem iepirkumiem, krāpšanas gadījumiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, reiderismu un politbiznesa gadījumiem. Ja darbotos likums, kas aizsargātu trauksmes cēlēju, liela daļa no viņiem varētu būt uzņēmēji.
