Durbes novada Dunalkas pagasta zemnieku saimniecībā „Liepiņas” gaļas liellopus audzē jau astoto gadu. Sākts ar pieciem šķirnes lopiem, nu to skaits sasniedzis 300. Prāvais ganāmpulks, sadalīts pa atsevišķām grupām, ganās dažādās ganību vietās.
Tur viņi ēd, tur viņi staigā, izdara savas lietas. Pavasarī mēs nokultivējam, pārsējam zāli, nodedzinām, ko vajag. Viss bija kārtībā. Bet, ja tagad liks taisīt mēslu krātuvi, tad man katram gaļas liellopam būs jāstaigā pakaļ ar spainīti," saka z/s "Liepiņas" īpašniece Biruta Jurkovska.
Vairāk nekā simts gaļas liellopu savā bioloģiskajā saimniecībā audzē Silvija Penkule. Ganāmpulks turpat piemājas pļavās ganoties gandrīz visu gadu.
Te viņas arī ziemas laikā ārā dzīvo. Vai tad te izskatās, ka te būtu kaut kādas sūdu kaudzes? Mums ir pakaišu kūtsmēsli ar barības atliekām," saka piemājas saimniecības "Stoķi" īpašniece Penkule.
Taču lauksaimnieki ir satraukušies, jo 28.jūlijā beidzas termiņš, līdz kuram nepieciešams uzbūvēt modernu mēslu krātuvi vai modernizēt esošo. Gaļas liellopu audzētāji vēl aizvien neizpratnē, vai šīs prasības attiecas arī uz viņu saimniecībām. Līdz 9.jūnijam Lauku atbalsta dienestā var pagūt iesniegt projektu pieteikumus kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, gūstot 40% līdzfinansējumu no Eiropas fondiem.
Mēs ejam uz paplašināšanos, mums visa nauda aiziet tur. Mēs nevaram atļauties mēslu krātuves taisīt," norāda z/s "Atvases" pārvaldniece Vizma Petrēvica.
"Domāsim, bet tādas naudas, ko ieguldīt un uztaisīt modernu mēslu krātuvi, tādas nav. Tad ir divi varianti - vai nu beidzam savu saimniekošanu, lai visas platības aizaug ar krūmiem, vai jābrauc citur strādāt, arī bērni lai brauc prom," norāda Penkule.
Cik zināms, tad Eiropas Komisijai Zemkopības ministrija ir aizsūtījusi lūgumu atcelt prasību par mēslu krātuvju izbūvi liellopiem, kas ganās ārā vairākus mēnešus gadā. Atbildi tiek cerēts sagaidīt līdz ierēdņu vasaras atvaļinājumam.
