"Gadījumā, ja sekos kaut kāda eskalācija, tad mēs varam būt valsts, kas uzņem, piemēram, Britu padomi jeb BBC krievu sekciju. Mēs izskatām ne tikai kaut kādus deklaratīvus soļus, bet arī to, kā praktiski varam palīdzēt," teica ministrs.
“Vai un kādā veidā šī padome varētu strādāt no ārpus Krievijas teritorijas, lai turpinātu savas izglītības un dažāda veida publiskās diplomātijas aktivitātes, joprojām ir atvērts jautājums, taču šāds piedāvājums ir uz galda,” atklāja ministrs.
„Visas Eiropas Savienības dalībvalstis atbalsta Lielbritāniju. Šobrīd gaidām Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas ekspertu slēdzienu, un ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienība pie šā jautājuma atgriezīsies un varētu būt lēmumi par tālākiem soļiem, balstoties uz konkrētāku informāciju,” pauda Edgars Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka tā informācija, kas ir Lielbritānijas rīcībā liecina, ka „tāda veida ķīmiskos ieročus virtuvē sataisīt nevar”.
„Visas tās versijas, kas pēkšņi parādās publiskajā telpā, mūsuprāt, ir absolūti skaidra dezinformācijas un hibrīdkara kampaņa. Jo šobrīd, tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, kad virs Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas lidmašīna „MH17”, tiek radītas vismaz piecpadsmit versijas, lai cilvēkiem vairs nebūtu skaidrs, par ko ir runa, un tādā veidā šo situāciju faktiski novestu līdz absurdam. Bet tas, ka šis cilvēks [dubultaģents Sergejs Skripaļs] un viņa meita ir bijuši specdienestu uzmanības lokā, jo viņš ir bijušais spiegs, kurš ir savulaik apmainīts pret krievu spiegiem, un tas, ka tas notiek Lielbritānijā, manuprāt, ir vērtējams kā jauns pavērsiens hibrīdkarā, kāds mums šobrīd ir ar Krieviju,” atzīst Edgars Rinkēvičs.
Pirmdien, 19.martā, Briselē notiek Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme, kurā dalībvalstis ir vienojušās par kopīgu atbalstu Lielbritānijai pēc dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas. Ministri pieprasa Krievijai steidzami atbildēt uz Lielbritānijas un visas sabiedrības izvirzītajiem jautājumiem un pilnībā atklāt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai informāciju par savu programmu "Novičok", jo, pēc britu dienestu ziņām, tieši šī viela izmantota uzbrukumā Skripaļam.
Vaicāts par to, kādas veidosies Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju pēc nesenajām prezidenta vēlēšanām, kurās atkal ir uzvarējis Vladimirs Putins, ministrs norādīja, ka „mums būs darīšana ar tieši tādu pašu Krieviju, kāda tā bija aizvadītajā sestdienā pirms prezidenta vēlēšanām”.
“Mēs redzam, ka Krievijas nedz iekšpolitiskais, nedz ārpolitiskais kurss radikāli nemainīsies. Tas ārpolitikā būs tikpat agresīvs, kāds tas ir bijis līdz šim. Ar to ir jārēķinās. Mēs esam šajā situācijā uz pietiekami ilgu laiku. Tas nebeigsies ne rīt, ne parīt. Līdzīgi kā savulaik bija Aukstais karšu un Padomju savienība, kur mēs redzējām krīzes saasinājumus, un tad bija tādi kā atkušņi, uzlabojuma periodi, baidos, ka mēs šobrīd esam tieši tādā pašā situācijā – pa kalniem un lejām, augšā un lejā,” sacīja Rinkēvičs.
“Diemžēl Lielbritānijas situācijas dēļ mēs atkal esam krietni pabraukuši lejā pa šiem amerikāņu kalniņiem,” viņš piebilda.
KONTEKSTS:
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai. Tāpat Vācijas, Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministri pievienojušies Lielbritānijas paziņojumam.
Krievija trešdienas, 14.marta, rītā vēl nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padome lēma par 23 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Krievija ir spērusi atbildes soļus Lielbritānijai, izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
