Ilgās Covid-19 pandēmijas dēļ Londonas Latviešu skolas jauno audzēkņu pirmā skolas diena šogad tika rīkota vienlaicīgi ar divu iepriekšējo gadu audzēkņu izlaidumu, tādēļ netrūka ne ziedu, ne pateicību skolotājiem, ne šķiršanās asaru.
Skolas vadītāja Dace Ali norādīja: "Mēs ar iepriekšējo skolas vadītāju kārtīgi saraudājāmies... viss kā pienākas. Jā, žēl viņus palaist... kad tu esi bijis kopā 9 gadus ar 7 bērniem. Žēl viņus palaist pasaulē lielajā, bet gan jau, ka viņi tepat vien paliks [latviešu] sabiedrībā."
Savukārt absolvents Daniels Čevers Njodzeka teica: "Nu, bija forši tā... nu es nezinu... kā laiks iet, cik ātri! Bija forši, visas manas labākās atmiņas ir latviešu skolā."
Bet vēl cits absolvents Rendijs Bušēvics pauda: "Ir žēl, jo vairs nevajag šeit braukt, un bija draugi šeit. Un mācījos valodu. Bet no otras puses ir tā forši, nevajag celties agri no rīta, braukt ar transportu līdz šejienei. Bet vairāk ir žēl, man šķiet."
Skolai šogad mainās vadītājas, tādēļ skolas zīmogs tika simboliski nodots jaunajai vadībai.
Sveikt bija ieradusies arī Latvijas vēstniece un diasporas vēstniece Elita Gavele: "Šogad tieši aprit viens gads, un pirmoreiz esmu oficiālā pasākumā un oficiālā pienākumu pildīšanā. Gan tiekoties ar visām latviešu biedrībām Lielbritānijā skaistā pasākumā, gan arī šodien, tādā trokšņainā un skaistā pasākumā – Londonas latviešu bērnu skoliņas atklāšanas pasākumā. Un te nu man liels prieks, ka varēju apvienot šos oficiālos pienākumus ar ļoti patīkamu pienākumu, jo mana mazmeitiņa arī sāk pirmo klasi Londonas latviešu skoliņā."
Parasti skoliņā iet gribētāju ir vairāk nekā vietu, taču šogad ir izdevies uzņemt visus.
Liepiņu-Grosu ģimene, kas mājās runā tikai latviski, par atvases sūtīšanu latviešu skoliņā sacīja:
"Nu, gribas saglabāt latviešu tradīcijas. Lai bērnam kontakts ar latviešu bērniem arī ir, ne tikai ar angļu."
Pēc skoliņas sarūpēto uzkodu baudīšanas bērniem bija ieplānotas dejas, kas galu galā izvērtās par pašu vadītām rotaļām.
