Vestminsteres katedrāles hallē, kas atrodas pašā Londonas centrā, sestdien pulcējās simtiem tautiešu ne tikai no Londonas, bet arī no tālākām vietām.
Kairišs bija ieradies Londonā pa ceļam uz Ameriku, kur plānots piedalīties ar Oskara balvas nomināciju saistītos pasākumos. Iespējams, ka filmu drīzumā rādīs britu kinoteātros.
“Tad, kad ar filmu braukāju uz Islandi, Norvēģiju, Šveici, es sastopu latviešus. Latvieši ir ārkārtīgi daudz izbraukuši no Latvijas, bet nu laikam Britānija ir pirmajā vietā. Šis milzīgais pasākums vien par to liecina,” norāda Kairišs.
“Tas viss liks man vēl par to vēl vairāk domāt, ka kaut kā vajag veicināt to mūsu kopību un kaut kādā veidā veicināt to piederību mūsu valstij.
Par to ir jādomā. Mēs nevaram atstāt vienaldzīgi tik daudz cilvēkus ārpus Latvijas robežām,” pauž režisors.
Vēl pavisam nesen britu iestādes lēsa, ka Latvijas valstspiederīgo ir ap 100 000, taču iespējams, ka tieši “Brexit” ietekmē šis skaitlis ir mainījies. “Pašlaik gan britu statistika uzrāda, gan “Home Office” statistika liecina, ka ir samazinājies iebraucošo Latvijas pilsoņu daudzums. Pēc Nodarbinātības dienesta datiem samazinājies arī to strādājošo Latvijas pilsoņu skaits Lielbritānijā. Par apmēram 10 000 gadā. Pašlaik britu dati norāda uz apmēram 60 000,” saka Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.
Tikmēr sanākušo vidū ir gan tie latvieši, kas Lielbritānijā ieradušies paši, gan tie, kas šajā valstī dzīvo jau otrajā paaudzē. “Sajūtas ir jaukas, jo tā ir iespēja sanākt kopā tādā Latvijai nozīmīgā dienā. Tā kā mēs visi esam skrienoši un esam citā vidē, tad šeit mēs varam būt kopā un sajust vairāk to latviskumu,” norāda jau 10 gadus Londonā dzīvojošais Āris Lazdāns.
“Es cenšos katru gadu nākt uz 18.novembri un arī braukt atpakaļ uz Latviju, jo mums vēl radi Latvijā. Tas ir ļoti svarīgi,” saka Londonā dzīvojošā Laima Braidena, kas latviešu valodu iemācījusies no vecākiem.
Ziņots, ka Latvijas valsts jubileju sagaidīja daudzās pasaules valstīs. Anglijā gan prieks mijās ar skumjām. Savukārt Krievijas galvaspilsētā Maskavā dzīvojošie latvieši domās jau ir nākamajā gadā, kad būs Dziesmu svētki un valsts simtgade.
