Negaiss Aizkrauklē norāvis daļu jumta vairākām ēkām pilsētā. Iepriekšējās dienās negaiss plosījās arī Daugavpilī, kur cietokšņa apkārtnē krituši daudzi koki. Balvos vējš izpostījis kapus. Citviet Latvijā negaisos bojātas ēku daļas un žogi. Kuldīgā dažviet applūdušas ielas.
“Galvenokārt ir nepieciešams novākt nolūzušus kokus no ceļa braucamās daļas, lai atbrīvotu satiksmi gadījumā, ja arī citiem operatīvajiem transportiem un dienestiem būtu jānokļūst notikuma vietā. Un attiecīgi vēl ir, piemēram, norautas jumta konstrukcijas vai kādi citi fasādes gabali vai kaut kas tamlīdzīgs, kas rada apdraudējumu gājējiem, un tas ir jānovāc,” pastāstīja VUGD sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola.
Ir daudz lietu, ko ikdienā varam darīt, lai aizsargātu sevi un savu īpašumu pirms negaisiem, norādīja glābēji. Pirms negaisa vajadzētu novākt vieglas lietas, kuras var aizlidot pa vējam, no balkoniem, lieveņiem vai pagalmiem. Un jau tradicionālais ieteikums nenovietot mašīnas zem lieliem kokiem un pašiem neslēpties zem tiem, lai nenāktos meklēt apdrošinātāju un glābēju palīdzību.
Īpaši svarīgi tas ir šādā karstumā, kad spēcīgos, bet lokālos negaisus viedtālruņa lietotnes nemaz nespēj prognozēt.
“Tos sauc par iekšmasu pērkona negaisiem, tie veidojas tādā lielā apgabalā, kur ir labi apstākļi, šajā gadījumā Baltija, Krievijas rietumi, Skandināvija, kur ir karsts, mitrs gaiss, bet tas tā mīcās uz vietas. Un ir nelieli ierosinātāji, kas atsevišķās vietās šos negaisus veicina, ka gaisa masas sāk celties augšup, izveidojas negaisa mākonis. Nav tādu lielu spēku, kas tos virzītu vienā vai otrā virzienā, ka droši varētu teikt, lūk, negaisa mākonis ir izveidojies, tas virzīsies tur,” skaidroja LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Pašlaik jau vairāk nekā nedēļu virs Latvijas apstājusies karsta, ļoti mitra gaisa masa. Uz kuru pusi virzīsies negaiss, kas tādā radies, nav iespējams prognozēt. Taču šādi negaisi ir spēcīgi un bīstami.
Pagaidām apdrošinātāji vēl nav piedzīvojuši būtisku atlīdzību pieprasījumu kāpumu, tomēr ir skaidrs, ka šādu situāciju kļūs vairāk. “Ar klimata izmaiņām lokālās vētras vai lokālās nelaimes būs arvien biežāk. Tas ir tas, ko mēs saprotam, un visa apdrošināšanas nozare ne tikai Latvijas, bet visas pasaules apdrošinātāji to saprot un izjūt, jo, ja mēs skatāmies pirms gadiem desmit, šādu lokālu vētru bija ļoti maz. Bet, ja mēs skatāmies šogad, tad tie lokālie uzplaiksnījumi ir samērā bieži un parādās arvien biežāk,” norādīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
