„Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis gadījums [pēkšņais sliežu remonts Krievijā virzienā uz Latviju] ir saistīts ar šo notikumu [Magoņa aizturēšanu],” teica Krūmiņš. Viņš pauda, ka teorētiski būtu jācenšas saglabāt labas attiecības ar Krieviju un nejaukt biznesu ar politiku.
Viņaprāt, ir ļoti grūti teikt, kādi ir bijuši patiesie iemesli sliežu pēkšņajam remontam.
Tomēr viens no labākajiem rādītājiem, kas parādīs patieso Krievijas attieksmi, būs tranzīta, kas iet caur Baltkrieviju, liktenis. Proti, daļa kravu no Krievijas tiek vestas caur Baltkrieviju un, ja arī tās tiks apturētas, tad, visticamāk, ka Krievijas nostājas pamatā pret Latviju ir politiski apsvērumi. Savukārt, ja šī tranzīta daļa nebūs skarta, tad varētu pieņemt, ka Krievijā patiešām sliedes tiek labotas.
Līdzīgu viedokli Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņaprāt, par politiski motivētu attieksmi liecinātu kravu tranzīta pārtraukšana caur Baltkrieviju, tomēr pagaidām nav iemeslu domāt, ka kravu skaits caur Baltkrieviju saruks. Matīss norādīja, ka patlaban saceltā ažiotāža ir pārspīlēta.
Jau ziņots, ka gan Rīgas brīvostas vadītājs Andris Ameriks („Gods kalpot Rīgai”), gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) ceturtdienas rītā paziņoja, ka saņēmuši neoficiālu informāciju, ka Krievija jau tuvākajā laikā varētu apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu. Satiksmes ministrs pieļāva, ka, iespējams, ka Krievija savu ogļu kravu plūsmu caur Rīgu apturēs tā saucamās Magoņa lietas dēļ. Par to liecinot Matīsa rīcībā esoša informācija.
Savukārt premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") pārstāve Aiva Rozenberga vēlāk norādīja, ka Ārlietu ministrija esot sazinājusies ar Krieviju un tur iespējamība, ka Krievija varētu apturēt savu ogļu kravu plūsmu uz Rīgas ostu, ir noliegta. Tomēr pēcāk Krievija pavēstīja, ka ir apņēmusies labot sliedes virzienā uz Latviju, tādējādi ietekmējot tranzīta apjomu caur Latviju.
