ĪSUMĀ:
- Saeima par lobēšanas regulējumu spriež jau vairākus gadus.
- ZZS iebilst virzībai, jo vēlas lemšanu atstāt nākamajai Saeimai.
- Līdz ar to Juridiskā komisija neturpinās skatīt priekšlikumus.
- Tikmēr KNAB vēlas reālo regulējumu, kas darbotos dzīvē, nevis tikai “uz papīra”.
ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze uzsver, ka ZZS nevēlas būtiski grozīt Saeimas darba noteikumus neilgi pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām, jo jaunie noteikumi attiektos uz nākamo Saeimu.
Pagājušajā nedēļā valdība atbildes vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai ieteica atbalstīt priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas liktu deputātiem atskaitīties par konsultācijām un interešu grupu ietekmi likumu rakstīšanā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātie priekšlikumi paredz, ka deputātiem, iesniedzot priekšlikumus komisijām, būtu jānorāda gan formālas, gan neformālas tikšanās ar privātpersonām vai interešu grupām, kuru rezultātā konkrētais ierosinājums likuma grozījumiem tapis.
Konsultāciju slēpšana būtu ētikas pārkāpums. KNAB Stratēģiskās komunikācijas un izglītošanas grupas vadītāja Sintija Helviga-Eihvalde stāsta, ka tas padarītu Saeimas darbu caurspīdīgāku.
“Uzdevums šiem grozījumiem ir atklāt, kas ir tās interešu grupas, kuras ietekmē deputātu priekšlikumus. Es vēlos uzsvērt, ka biroja mērķis nav radīt papildu administratīvo slogu vai grozījumus, kas strādā tikai uz papīra,” sacīja Helviga-Eihvalde.
“Mūsu mērķis ir tādi grozījumi, kurus reāli var īstenot dzīvē,” uzsvēra KNAB pārstāve.
Lobēšanas regulējumu Saeimas kārtības rullī jau atbalstījusi arī Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē esošā darba grupa, taču pašus grozījumus komisija uz priekšu nevirzīs, atzina komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības.
Iebildusi Zaļo un Zemnieku savienība, jo Saeimas kārtības rullī līdz ar lobēšanas regulējumu plānots mainīt arī citas lietas.
“Pārrunājot šo jautājumu koalīcijas sēdē, mēs neesam saņēmuši atbalstu no Zaļo un Zemnieku savienības šo likumprojektu tālākai virzībai ar norādi, ka šis likumprojekts būtu nākamās Saeimas darba kārtības jautājums, ņemot vērā, ka nākamajai Saeimai būs jāstrādā atbilstoši viņam pieņemtajiem noteikumiem,” skaidroja Bērziņš.
“Līdz ar to šobrīd Juridiskā komisija neturpina skatīt šo likumprojektu,” sacīja komisijas vadītājs.
Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze skaidroja, ka grozījumos Saeimas kārtības rullī ietverti arī vairāki strīdīgi jautājumi, piemēram, piedāvāts mainīt jautājumu uzdošanas kārtību ministriem. Tāpēc lemšanu par to ZZS vēlas atstāt nākamajai Saeimai, kura darbu sāks novembrī.
Savukārt lobēšanas regulējumu, kas liktu atskaitīties par konsultācijām, Krauze atbalsta un uzsver, ka pats konsultācijas neslēpj.
“Kaut vai es varu pateikt piemēru – krājaizdevēju sabiedrību likumdošana. Biedrība „Krājaizdevēju apvienība” vērsās pie manis. Sagatavoju sadarbībā ar viņiem priekšlikumus, es izgāju cauri, pats piekoriģēju, un apakšā es uzrakstīju, ka „priekšlikumi sagatavoti sadarbībā ar”, un uzrakstīju, ar ko. Man liekas, ka tas ir pareizi, un tā vajadzētu darīt visiem,” stāstīja Krauze.
Krauze gan norādīja, ka vēl jāvienojas, uz kādām konsultācijām noteikumi atteiktos, lai likums neuzdotu atskaitīties, piemēram, par katru tikšanos ar vēlētājiem.
KONTEKSTS:
Par lobēšanas regulējumu Saeima spriež jau vairākus gadus. Pērn rudenī, gadu pirms Saeimas vēlēšanām, deputāti plānoja apjomīgas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas regulē parlamenta darbu. Vairāki priekšlikumi paredzēja deputātiem būt atklātiem par dažādu lobiju ietekmi uz likumprojektiem. Priekšlikumus vērtēja Juridiskās komisijas izveidota darba grupa.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieteicis Saeimai likumā noteikt, ka deputātiem, gan iesniedzot likumprojektus, gan priekšlikumus, jānorāda, ar ko deputāts konsultējies par katru tiesību normu.
Pērn rudenī tika prognozēts, ka likumprojekts Saeimas sēdē varētu nonākt līdz 2017.gada beigām.
