LM vilcinās maksāt tiesas piespriesto kompensāciju Černobiļas avārijas seku likvidētājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kļuvis zināms, ka valstij nāksies maksāt lielas summas, lai atjaunotu taisnību pret cilvēkiem, kuri savulaik piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Labklājības ministrija ilgus gadus bija atteikusies viņiem maksāt gan vecuma pensiju, gan arī atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu, kā to paredz likums, par to informē TV3 raidījums „Nekā personīga”.

Pasaules vēsturē lielākā kodolkatastrofa Černobiļā, Padomju Ukrainā,  notika pirms gandrīz 30 gadiem - 1986.gada 26.aprīlī. PSRS sākumā centās slēpt notikušo un arī neizpauda dzīvībai bīstamā starojuma apmērus. Seku likvidēšana tika uzdota regulārajai armijai, arī rezervistiem no dažādām padomju impērijas vietām, arī ap piecarpus tūkstošiem cilvēku no Latvijas. Viņu vidū bija piemēram, radioinženieris Gunārs Sīpols, eksprezidents un toreiz ārsts Valdis Zatlers un traktorists Ivars Kalada, kurš toreiz piedalījās labības sējā.

„Vienkārši atbrauca sējas laikā, savāca daudzus, arī mani un pagasta darba kolēģus, aizveda uz Bausku, pateica, ka kaut kādas mācības un pa nakti mūs aizveda uz Rīgu. Un 9.maijā izbraucām ārā no Rīgas, ešeloni saformējās. Tā kā 1949.gadā lopu vagonos mūs salādēja, aizveda un izrādījās – Černobiļa,” atceras Ivars Kalada.

Līdzīgi arī Gunārs Sīpols nonāca Černobiļā, strādāja teritorijas attīrīšanā. Ne toreiz, ne arī tagad neviens nevar pateikt, cik tieši lielu radiācijas devu viņi saņēma. Sākumā dozimetru vispār nebija, bet tie, ko vēlāk izdalīja, katrs rādīja savādāk. Toties smagas veselības problēmas tagad ir viņiem visiem - Ivars Kalada cīnās ar locītavu deformācijām un kaulu sabrukumu, Gunārs Sīpols ir gandrīz zaudējis redzi.

Par katastrofas seku likvidētāju veselībai nodarīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem Krievija atsakās maksāt, Ukraina to vienkārši nevar atļauties, bet neatkarīgā Latvijas valsts bija paredzējusi labu medicīnisku atbalstu. Tas gan laika gaitā arvien vairāk ticis apcirpts. Taču lielākā netaisnība – ka Labklājības ministrija atteikusies pildīt černobiļiešiem veltīto speciālo likumu, kur teikts, ka viņiem ir tiesības saņemt gan kaitējuma atlīdzību, gan arī vecuma pensiju.

Sekas ir tādas, ka cietušo veselība arvien pasliktinās. Līdz šim vairāk nekā 500 avārijas seku likvidētāju no Latvijas jau miruši, bet pārējiem zāļu nepieciešams arvien vairāk un dārgākas. Tikai ar pensiju vien to nav iespējams apmaksāt, viņi ekonomē uz veselības rēķina, jo visas izrakstītās zāles nespēj nopirkt. Bet valsts atsaka likumā noteikto palīdzību.

Uz Zatleru gan tas neattiecas, jo viņš nav vecuma pensionārs, bet saņem eksprezidentam paredzēto pensiju. Tāpēc bija šokēts, uzzinot, ka vecuma pensionāriem liek izvēlēties – saņemt tikai vienu – vai nu pensiju, vai kaitējuma atlīdzību, bet likumā paredzētais atbalsts tiek atteikts.

„Es nespēju noticēt savām acīm, jo pants ļoti skaidri pasaka, kā valsts amatpersonai jārīkojas, lemjot par šo jautājumu.  Es nesaprotu, kāpēc viens ierēdnis nevar izlasīt likumu un izturēties pret tiem cilvēkiem cilvēcīgi. Man ir nācies saskarties ar to, ka es esmu pats invalīds un arī saņemu šīs invaliditātes kompensācijas. Bet, protams, man nebija nekādu šķēršļu, jo pret mani izturējās ļoti labi, bet - pret visiem jāizturas labi, pret katru cilvēku, kas atnāk un ir bijis Čenobiļā, ir jāizturas tā, kā pret mani.”

Tā vietā Gunārs Sīpols ar Labklājības ministriju tiesājas jau teju 10 gadus. Beidzot tagad Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka tas, kas rakstīts likumā, ir jāpilda. Bija jāsaņem gan kaitējuma atlīdzība, gan arī pensija.

Labklājības ministrijā saka – tieši otrādi – gribējuši, lai zaudētājos nepaliktu tā  černobiliešu daļa, kas pensionējusies pirms likuma pieņemšanas un uz kuriem palielinājums neattiektos.

„Jā, tātad 2000.gadā tika pieņemts jauns Černobiļas likums, un ir atšķirīgs formulas veids, kas tiek piemērots cilvēkiem, kas ir pensionējušies pirms 2000.gada un atšķirīga ir tā formula, kas tiek piemērota tad, ja cilvēks pensionējas pēc 2000.gada,” saka Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Politiska atbildība par juridisko jucekli jāuzņemas gan kādreizējam „tēvzemiešu” ministram Andrejam Požarnovam, kura laikā tas tapa, gan tālākajiem pārmantotājiem – ZZS ministrei Dagnijai Staķei un „Vienotības” Ilzei Viņķelei, kuras to nenovērsa. To neizdarīja arī ministriju pārraugošā Saeimas komisija.

Labklājības ministrijā vēl nav aprēķināts, cik lielas būs tās summas, ko valstij tagad nāksies černobiliešiem atmaksāt, bet var prognozēt, ka tās būs apjomīgas, pat rēķinot tikai uz vienu cilvēku.

„Aptuveni rēķinot, ja rēķina no tās pirmās dienas, kad es sāku prasīt 2004. gadā -, kad es vienreiz sāku rēķināt, man sanāca pasakaina summa, pat neērti minēt, kaut kur pie 60 tūkstošiem latu,” saka Gunārs Sīpols.

Ministrijai vēl neesot skaidrības, precīzi cik cilvēku ir līdzīgā situācijā. Bet kopējais černobiliešu - vecuma pensionāru un invalīdu skaits šobrīd ir 2954 cilvēki. Tikmēr gan Augstākā tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Gunāra Sīpola gadījumā nauda jau bija jāizmaksā un pašlaik Labklājības ministrija nepamatoti kavējas ar sprieduma izpildi. Pašreizējais ministrs Uldis Augulis raidījumam atzina, ka vēl nezin, kā rīkoties.

Tikmēr černobilieši bažījas, - ja reiz ministrija nav pildījusi likumu, tad tagad tikpat labi ignorēs arī tiesas spriedumu, un tāpēc viņi spriež arī par sūdzēšanos Eiropā.

Tiesību speciālisti par notiekošo ir neizpratnē. Līdz šim Labklājības ministrija esot bijis labs piemērs spriedumu izpildē. Tāpat arī izsaka cerību, ka ministrija tagad negrasās sūtīt uz tiesu katru černobilieti ar individuālo prasību izmaksāt viņam pienākošos summu.

„Protams, tiesas spriedums ir par konkrētu gadījumu un tas iestādei rada pienākumu konkrētajā gadījumā. Bet vienlaikus jebkurā tiesas spriedumā ir arī atziņas, kas ir vispārēja rakstura Un šajā gadījumā principā iestādēm vajadzētu saprātīgi izvērtēt un attiecīgi arī, ja šīs atziņas attiecas uz plašāku gadījumu loku, ne tikai viena konkrēta cilvēka, tad šīs atziņas piemērot citos gadījumos un savus lēmumus jau taisīt atbilstoši šīm atziņām, lai cilvēkiem nevajadzētu iet uz tiesu, kur tad tas iznākums būtu diezgan prognozējams. Jo iestādēm vajadzētu rīkoties saprātīgi, lai nenoslogotu tiesas ar tādām lietām, kur iznākums faktiski ir paredzams,” skaidro Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore, administratīvo tiesību speciāliste  Anita Kovaļevska.

Pēc prognozēm, kas izskan, runājot ar Labklājības ministrijas darbiniekiem, var secināt, ka ministrija cer par problēmas risinājumu tikt skaidrībā aptuveni līdz martam.

TV3 raidījums: http://www.tv3play.lv/play/353323?autostart=true

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti