(Ziņa vēlāk labota un precizētais variants atrodams šeit.)
Tas saistīts ar to, ka tomēr nav panākta visu pušu vienošanās, kā veicama indeksācija. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti bija pārliecināti, ka vēl gaidāmas plašas diskusijas un nebija gatavi steigties ar lēmuma pieņemšanu.
LM Saeimā iesniegusi kompromisa variantu, kas panākts Senioru konsultatīvajā padomē, – septembrī indeksēt mazās pensijas līdz 200 latiem. Taču Latvijas Pensionāru federācija (LPF) uzstāj uz citu variantu – indeksēt pensijas līdz 250 latiem. Arī deputāti ir gatavi nākt klajā ar priekšlikumiem. Taču LM sagaida skaidrību jau uz 1.jūliju.
„Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir ļoti mobilizējusies eiro ieviešanai. Jau augustā tiek aprēķinātas pensijas uz septembri. Tāpēc ceram, ka skaidrība par indeksāciju būs jau jūlijā. Citādi būs jādomā variants B,” sacīja Muižniece, pieļaujot, ka tas varētu radīt jautājumu, vai indeksācijai varēs paspēt sagatavoties jau septembrī vai tomēr tā būs jāpārceļ uz vēlāku laiku.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās uz Saeimas sēdi ceturtdien virzīt grozījumus kopumā septiņos likumos, kas skar pensijas. Taču likumprojektu pirmajā lasījumā varētu skatīt tikai 20.jūnijā, kam sekos vismaz divas nedēļas ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tas nozīmē, ka vasarā par pensiju indeksāciju vajadzēs sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.
Uz LM pārstāvju norādīto, ka skaidrībai jābūt ātrāk, komisijas vadītāja Aija Barča atbildēja: „Palīdzēt šai ziņā mēs nevarēsim.”
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iepriekš rosināja šogad indeksēt visas pensijas. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) žurnālistiem trešdien nebija gatavs atbildēt, vai frakcija iesniegs tos pašus priekšlikumus, kurus iepriekš. Viņš sacīja, ka par to vēl būs jādiskutē, bet skaitļi no tā, ko iesniegusi LM, atšķiršoties.
„Saskaņas centrs” savukārt rosinās līdz 200 latiem palielināt pensijas, kuras neapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, ko tagad atvelk no 165 latiem. Andrejs Klementjevs atzina, ka tas pensionāriem dotu reālu ieguvumu maciņos. Savukārt, ja to neizdara, pensiju palielināšana līdz 200 latiem nozīmē, ka daļa no iegūtā jāatdod nodokļos.
„Līdz 200 latiem ir jāpalielina neapliekamais minimums. Tas būtu korekts risinājums,” paskaidroja Klementjevs.
Reformu partijas pārstāve Inita Bišofa teica, ka frakcijā par šo jautājumu vēl lems. Taču viņa uzskata, ka ir rūpīgi jāvērtē, ko valsts var atļauties. „Mēs uzskatām, ka indeksācija ir nepieciešama, bet ir jāskatās, vai varam atļauties kaut ko vairāk. Ja kopējā telpa ir 50–60 miljoni latu, tad ir ļoti rūpīgi jāvērtē,” viņa pastāstīja.
„Vienotības” pārstāvis un LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens skaidri norādīja, ka, raugoties no valsts budžeta iespējām, indeksācijai novirzīt vēl papildu finansējumu bez tā, ko vajag indeksācijai pensijām līdz 200 latiem, praktiski neesot iespējams.
Viņš aicināja deputātus jau ceturtdien, 13.jūnijā, nobalsot par likumprojektiem pirmajā lasījumā, kas būtu svarīgi no tehniskā viedokļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kā arī raugoties uz valsts budžetu kopumā un fiskālo disciplīnu.
Pēc LM varianta, ja indeksētu pensijas līdz 200 latiem, vecuma pensijas palielinātos par 5,58 latiem mēnesī, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā – par 3,43 latiem, izdienas pensijas – vidēji par 5,50 latiem. Šogad pensiju indeksācija līdz 200 latiem no septembra papildus prasītu 10 miljonus latu, bet nākamgad – aptuveni 30 miljonus latu.
LPF variants papildus prasītu vēl septiņus miljonus – divus šogad, bet nākamgad piecus.
Vienlaicīgi pensiju indeksācijas atjaunošana skartu gandrīz visus pensiju saņēmējus.
VSAA dati liecina, ka vecuma pensijas (bez piemaksas) līdz 200 latiem saņem 83,8% cilvēku, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā līdz 200 latiem saņem 97,5%, izdienas pensijas, kas finansētas no speciālā budžeta, – 67,3%, invaliditātes pensijas līdz 200 latiem – 93,2%.
Pensiju indeksāciju iesaldēja ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā.
