Jau pirms vairākiem gadiem speciālisti diskutēja par izmaiņām ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā, tomēr izmaiņas panākt neizdevās. Lai gan astoņu latu atbalsts ģimenēm šķiet nepietiekams, tas joprojām palicis kā universāls pabalsts, ko maksā visām ģimenēm, neatkarīgi no ienākumiem uz vienu ģimenes locekli un neatkarīgi no bērnu daudzuma.
Latvijas Radio uzrunātais Vilis un Sanita uzskata, ka pabalsts ir jāmaina. "Tam jābūt tādam, lai bērnu var izaudzināt, grūti pateikt, būtībā pēc bērnu skaita un pēc ienākumiem. Tagad ar 8 latiem bērnam pusdienām skolā uz mēnesi nepietiek," saka Sanita.
Arī Vilis uzskata, ka pabalstam ir jābūt krietni lielākam. "Ideāli būtu, ja varētu diferencēt pēc bērnu skaita, pēc ienākumiem diez vai," viņš saka.
Labklājības ministre Ilze Viņķele uzskata, - ja šoreiz neizdosies panākt vienošanos, tad izmaiņas nenotiks.
Viņķele vēl nesauc precīzas summas, kā varētu izmainīties astoņu latu pabalsts. Skaidrs, ka izmaiņas jāveic esošā budžeta ietvaros, kas pašlaik gadā veido nedaudz vairāk kā 30 miljonus latu. Mērķis ir dot signālu tām ģimenēm, kuras plāno bērnus, kā arī atbalstīt ģimenes, kurās atvases jau ir. Bet kā tieši, par to vēl esot jāvienojas.
„Pirmais uzdevums ir vienoties un saprast, kurām ģimenēm līdz kādam ienākumam ir nepieciešams atbalsts naudā. Otrs jautājums ir izšķiršanās, vai ir lietderīgi maksāt lielāku pabalstu ģimenēm ar mazākiem ienākumiem, kas saruktu un beigtos pie noteikta sliekšņa. Un trešais jautājums, vai ir lietderīgi diferencēt atbalstu pēc bērnu skaita: pirmajam mazāks un pieaugošs ar katru nākamo,” skaidro ministre.
Demogrāfe Pārsla Eglīte norāda, ka jau 1998. gadā ģimenes pabalstu maksāja, balstoties uz bērnu skaitu ģimenē. Viņa uzskata, ka izmaiņas ir iespējams pieņemt un tām jābūt mērķētām uz to, cik daudz bērnu ģimenē ir.
„Tomēr ģimenē ēdāju skaits uz pelnītāju skaitu palielinās. Tas arī cilvēku vismaz paslavētu, ja ne prēmētu par to, ka ir vairāk bērnu,” uzskata Eglīte.
Viņķele gan norāda, ka pabalsts nav jāmaksā tikai trūcīgām personām, šis slieksnis ir par zemu, tomēr sabiedrībai jāvienojas par to, kuras ģimenes esošās naudas ietvaros var pretendēt uz lielāku naudas summu. Pabalsta mērķis gan nav segt visus bērna mēneša izdevumus.
„Joprojām vecāku pienākums paliek gādāt uzturu saviem bērniem. Tas ir atbalsts tikai daļai no izdevumiem, kas ir saistīti ar bērnu audzināšanu un uzturēšanu,” saka ministre.
Pārsla Eglīte gan uzskata, ka arī tad, ja ģimenēm būtu iespēja atteikties no pabalsta par labu citām ģimenēm, nevis valsts budžetam, būtu cilvēki kas to uztvertu kā labdarību. Aktīvāk esot arī jādomā, kā atbalstīt bērnu iespējas brīvā laika pavadīšanai.
