Latvijā tas nav jaunums, ka pašvaldībās trūkst sociālo darbinieku, jo darbs ir psiholoģiski smags un arī atalgojums nav liels.
Sabiedrības uzmanība sociālo dienestu darbam nereti tiek pievērsta vien tad, kad ir notikušas nelaimes vai pāridarījumi un sāk meklēt atbildīgos. Ministrijas vīzijās ir iekļautas apmācības, semināri, diskusijas, darba slodzes un atalgojuma izvērtēšana. Taču realitātē pašvaldībās jau ierastajiem sociālo darbinieku pienākumiem nākotnē saredz uzklausīt arī iespējamu bēgļu vēršanos pēc palīdzības tieši sociālajā jomā. Bet par to skaidrības nav.
„Mēs esam vairākkārt vērsuši uzmanību uz to, kas pašvaldībām nav skaidrs. Kas notiks tad, kad cilvēks saņems bēgļa statusu? Kur cilvēki tiks izmitināti? Šajās pašvaldībās ir jādomā par sociālā darbinieka kvalifikāciju,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ilze Rudzīte.
Gaidāmo darbu ar bēgļiem uzsver arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktores vietniece Ilze Skrodele–Dubrovska. „Pašvaldības pilotēšanas darbs paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem tēma par bēgļiem iekļauta apmācībās – 24 stundas gadā,” norāda Skrodele-Dubrovska.
Plānots, ka kopumā par sociālo darbinieku apmācībām paredzēto Eiropas finansējumu tiks apmācīti 1400 sociālie darbinieki. Šobrīd akcents sociālajiem darbiniekiem pašvaldībās tiek likts uz pakalpojumu attīstību cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem un bez vecākiem palikušajiem bērniem.
Tiek norādīts, ka ievērojama daļa sociālās jomas darbinieku iepriekš nav cēluši savu profesionālo kvalifikāciju.
