Saeimas Izglītības komisijā otrajā lasījumā virza likumprojektu par Bulduru Dārzkopības vidusskolas nodošanas LLU. Pagaidām papildu finansējums skolai netiek plānots, taču tas tiks piesaistīts, attīstot kādas jaunas programmas kopīgi ar jauno īpašnieku.
Šobrīd finansējums skolas audzēkņu izglītošanai gadā ir ap 600 tūkstošiem eiro, kas ir pietiekami esošajam līmenim, bet skolas attīstībai nākotnē būs nepieciešams arī papildu finansējums, secināja universitātes rektore Irina Pilvere.
Līdz šim jautājuma skatīšanā nekādu konceptuālu nesaskaņu par skolas pārņemšanu neesot, stāstīja Pilvere. Plānots, ka universitāte par Bulduru Dārzkopības vidusskolas kapitāldaļu turētāju kļūst līdz ar nākamo gadu.
„Mēs redzam, ka Bulduru Dārzkopības vidusskola var kļūt par labu dārzkopības centru, bet, protams, pavelkot līdzi citas jomas un citas lauksaimniecības nozares un arī saistītās nozares. Biškopība ir viens no mūsu sapņiem, bet pie tā ir jāstrādā.”
Bulduru Dārzkopības vidusskolas gaitenī sastaptā audzēkne Kristīne apstiprināja, ka arī pašiem skolēniem ir svarīga saikne ar LLU profesionālā ziņā.
„Uzreiz ir drošības sajūta. Ja iepriekš runāja, ka skolu var likvidēt, jo nav audzēkņu, tad tagad mēs esam zem LLU. Skola turpinās pastāvēt un no jaunajiem skolēniem būs lielāka ieinteresētība, jo LLU tomēr pazīst. Būs saikne ar LLU un būs universitātē vieglāk iestāties.”
Kristīne arī secināja, ka šogad pieaugusi interese no cilvēku puses, proti, dārzkopības audzēkņu esot vairāk.
Vidusskolā šajā mācību gadā ir ap 250 audzēkņu. Arī skolas direktore Antas Sparinskas ieskatā nekādu aizķeršanos ar vidusskolas pāriešanu universitātes paspārnē nevajadzētu būt: „Bulduri ir jutušies apdraudēti un nebija skaidrs, kādiem mērķiem kas šeit kalpo. Pašlaik ir atkarīgs no mums pašiem, cik mēs spējam un varam darīt. Ir vinnētas visas tiesvedības, kas Bulduriem bijušas pēdējos gados. Visas cīņas radīja spriedzi pedagogiem un audzēkņiem.”
Neskatoties uz iepriekš valdošo neziņu, šogad skolai izdevies uzņemt vairāk studentu un veidot vairāk grupas. Īpaši lielas cerības darbā LLU paspārnē liek uz mācībspēku sadarbību.
„Varētu attīstīt gan dārzkopību, ainavu arhitektūru, gan pārtikas un tehnoloģiju jomas. Tāpat iespējams, ka mehanizācijas un kādas nākotnē pašlaik ne tik zināmas specialitātes ir tās, kas būtu interesantas universitātei un mums, ka varam piedāvāt saviem audzēkņiem tālākas izaugsmes iespējas,” sacīja direktore.
Valsts kontrole gada sākumā revīzijas ziņojumā secināja, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija kā Bulduru Dārzkopības vidusskolas kapitāla daļu turētāja nav varējusi nodrošināt efektīvu un caurskatāmu kapitālsabiedrības pārvaldību un uzraudzību, kā dēļ tika rosināts skolu nodot LLU.
Jau ziņots, ka jau gadiem nerimst peripetijas ap Bulduru Dārzkopības vidusskolu un tās vērtīgajiem īpašumiem. Lai aizstāvētu sabiedrības intereses un būtu par dārzkopības nozares vienotu balsi sarunās ar IZM, pērn nodibināta biedrība “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība.”
