Jelgavā ar asām diskusijām jau pašā sākumā pavadīta Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadības iecere Jelgavas pilī izvietot fakultātes, kas patlaban aizņem lielas ēkas citviet pilsētā. Universitātes rektore Irina Pilvere tādējādi plānojusi gan efektīvāk izmantot pils telpas, gan ieekonomēt pašlaik lielos tēriņus par energoresursiem. Turklāt atbrīvojamos namus jau noskatījusi Jelgavas dome, kas augošā skolēnu un nepieciešamo remontu dēļ grib pārcelt divas skolas. Taču jurģiem noskatītās fakultātes pret vadības plāniem iebilst.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošo skaits desmit gadu laikā samazinājies tieši divas reizes – no deviņiem uz četrarpus tūkstošiem. Šajā laikā par sešiem miljoniem sarucis arī augstskolas budžets. Taču universitāte aizvien apsaimnieko desmitiem īpašumu Jelgavā un citviet, turklāt līdz ar attīstību telpu platība palielinājusies par pusotru hektāru. Tādējādi izdevumi komunālajiem pakalpojumiem šogad veido vairāk nekā piekto daļu jeb teju divus miljonus eiro no deviņu miljonu eiro budžeta.
Pirms pusgada pie LLU stūres sēdusies rektore Irina Pilvere nu ķērusies pie solījuma saimnieciskos tēriņus samazināt. «Šobrīd apspriežam, vai kāda no fakultātēm nevarētu piesaistīt papildu īrniekus. Vai varbūt fakultātes nevajag izvietot katru savā ēkā, bet var kādas draudzēties, līdz ar to ēkas būtu efektīvāk izmantotas. Protams, viens no daudziem variantiem ir diskusija par Meža fakultātes pārcelšanu uz Jelgavas pili, jo pils vēsturiski ir bijusi fakultātes pirmā mājvieta,» skaidro Pilvere. „Turklāt Pārtikas tehnoloģijas fakultāte nākamā gada sākumā pāries uz jaunām telpām, tāpēc jautājums ir par to, kura fakultāte varētu iet uz Jelgavas pili. Arī Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ir viena no potenciālajām pils «apdzīvotājām».”
Taču pārvietošanai noskatītās fakultātes pret tādiem plāniem iebilst. Kategorisku pozu ieņēmusi Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte, kurā studē ap tūkstoš jeb ceturtā daļa visu augstskolas studentu un kam šķiet, ka pilī būs par šauru. Savukārt Meža fakultāte savā namā Jelgavas centrā ir burtiski iesūnojusi, jo dekāns Dagnis Dubrovskis palikšanai min ne tikai 400 tūkstošu eiro ieguldījumus namā, bet arī introducēto koku stādījumus ap ēku. Turklāt arī telpu interjers veidots īpašā mežsaimnieku un mednieku gaumē.
Tomēr būtiskākais ir nauda, secināms no Dubrovska teiktā: «Pārcelšanās nav laba doma, jo izmaksas būs daudz lielākas, pati pārcelšanās jau maksās. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar mūsu ēku. Viena no versijām ir, ka [Jelgavas dome] tur pārcels Spīdolas ģimnāziju. Tad ir jautājums, vai investētie līdzekļi tiks kompensēti.»
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza gan pirmkārt runā nevis par Spīdolas ģimnāzijas jurģiem, bet Valsts ģimnāzijas pārcelšanu. Skolā kļuvis par šauru, turklāt ēku nākamgad plānots renovēt, tāpēc skolēniem uz laiku vajag citas telpas mācībām, skaidro Auza.
«Valsts ģimnāzijā šogad mācās 656 skolēni. Es domāju, ka tā būs pieaugoša tendence un šajā skolā būs vidēji vismaz 700 audzēkņu. Bet pašvaldības izglītības infrastruktūra ir nepietiekama, lai izvietotu tik skolēnu. Protams, Lauksaimniecības universitāte ir viens no sarunu partneriem, lai rekonstrukcijas procesu sekmīgi īstenotu,» saka Auza.
Gan universitātē, gan Jelgavas Izglītības pārvaldē norāda, ka pašlaik par iespējamo sadarbību telpu jautājumos tikai sāktas diskusijas. Pārcelšanās neesot sagaidāma agrāk par nākamo gadu.
