“Ja es nejustu atbalstu, es to nemaz nedarītu, jo es redzu, kurā vietā vajag šīs pārmaiņas,” par kandidēšanu saka Ilsteris.
Lai gan viņš vada Prokuroru biedrību, savai izvirzīšanai nav izmantojis tās aizmuguri, bet gan pieteicies pats. Par lēmumu informējis arī ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Viņš kolēģi apsveicis un attiecības tas neesot ietekmējis. Tomēr abi tagad ir konkurenti, kuriem atšķiras arī redzējums par situāciju prokuratūrā.
Pēc Ilstera teiktā, uzticība prokuratūrai ir kritiski zema - ap 40% iedzīvotāju tai neuzticas un tas vien liecinot, ka iestādē kaut kas nav kārtībā.
“Arī profesionāļu vērtējums nav tas labākais, viena no manām motivācijām ir atjaunot šo tēlu, kāds tas bija, varbūt, [ģenerālprokurora Jāņa] Maizīša laikā, kad tomēr bija profesionālās uzticības moments lielāks nekā tas ir šobrīd,” saka Ilsteris.
Pēc Ilstera domām prokuratūrā jāattīsta drošības nodaļa vai birojs, kurš pastāvīgi uzraudzītu prokuroru darbu - viņa pieņemtos lēmumus, sūdzības un mantiskās attiecības, jo šobrīd labākajā gadījumā tas notiek tikai pēc sūdzībām. Arī prokuroru slodzes jautājums esot jārisina.
“Ja kādam prokuroram ir vairāk kā 400 krimināllietas uz rokām, tad ir skaidrs, ka viņš to nevar visu pārraudzīt. Fiziski to nevar izdarīt. Tad ir jāmaina vai nu kadru politika, vai arī jāaizpilda brīvās štata vietas un jādod prokuroriem, kuri tikai nodarbosies ar uzraudzību,” skaidro Ilsteris.
Ēriks Kalnmeiers konkurences parādīšanos vērtējot pozitīvi un izteica cerību, ka būšot vēl citi kandidāti. Taču kolēģa kritikai līdz galam nevarot piekrist.
“Es nepieņemu, ka būtu krities prokuratūras prestižs, kamēr es to vadu. Jāvērtē visa situāciju kopumā, visā valstī, valsts pārvaldē, tiesu iestādēs šis prestižs ir tāds, kāds ir, un, ja ir runa par prestiža pacelšanu, tad tas ir jāvērtē kopsakarībā ar pārējām, jo mēs strādājam vienotā sistēmā, nevis atrauti,” saka Kalnmeiers.
Revolucionāras pārmaiņas, ja viņš turpinās vadīt ģenerālprokuratūru, Kalnmeiers nesola, taču atzīst, ka ir darbi, kas nav līdz galam pabeigti un būtu jāturpina.
“Ir uzsākta prokuratūras modernizācija informācijas tehnoloģiju jomā, kas nav atrisināts, nav atrisināts telpu jautājums, bet tas ir ārkārtīgi smags jautājums, jo nesaņemu valdības atbalstu, tas ir materiāltehniskais nodrošinājums. Nu, ir ļoti daudz jautājumu, kas varbūt nav saistīti tiešā veidā ar prokuroru darbības tiešajām funkcijām, bet gan ar prokuratūras darbības nodrošināšanu,” norāda ģenerālprokurors.
Gan Kalnemeiers, gan Ilsteris atturas prognozēt, kādas būtu viņu izredzes tikt apstiprinātiem Saeimā. Ilsteris, kurš atsevišķām partijām varētu būt neērts Aivara Lemberga lietas dēļ, paļaujas, ka liela nozīme varētu būt tam, ka balsojums būs atklāts.
Taču abi kandidāti uzsver, ka līdz Saeimai vispirms jātiek. Termiņš, līdz kuram var pieteikt kandidatūras ģenerālprokurora amatam, beigsies pirmdien.
Izvēle, kuru virzīt apstiprināšanai parlamentā būs Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņā. Kā norādīja Augstākajā tiesā, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata kandidātu, Bičkovičs uzklausīs un izvērtēs visus ierosinājumus. Cik kandidāti kopumā pieteikušies tiesā neatklāj, taču norāda, ka tie ir vairāki.
