Viņa norādīja, ka sausāka gaisa apstākļos šī robeža varētu būt +23 un +24 grādi, tomēr vislabāk govis jūtas temperatūrā no -5 līdz +15 grādiem, jo pašas saražo daudz siltuma.
Dreijere norādīja, ka pazīmes, ka govij ir par karstu, ir šādas: tā mazāk ēd, meklē iespēju padzerties, meklē ēnu. Ja karstuma stress ir ļoti izteikts, tad dzīvnieku jau var uzskatīt par slimu, un tie sanāk bariņos, tā dēvētajos kamolos, meklējot vēsākas vietas vai patveroties pie ūdenstilpēm. Ja tas notiek, tad var ņemt šļūteni un mehāniski dzesēt govis, tomēr jādomā, kā pasargāt no tiešajiem saules stariem, pirms karstuma stress ir iestājies.
Dreijere sacīja, ka govis var dzīt atpakaļ uz novietni vai novietot papildu ventilatoru, ja tās jau atrodas novietnē. Tāpat jādomā par barošanu, tas jādara vēsākā diennakts laikā; ja tiek barots ar skābbarību, var arī pārplānot ganības un vest tajās uz nakti.
Svarīgi, lai govīm būtu pieejams tīrs, svaigs dzeramais ūdens pietiekamā daudzumā.
Uz jautājumu, kādas var būt karstuma stresa sekas, Dreijere atbildēja, ka smagākajos gadījumos pat letālas, tāpēc aicināja lopu saimniekus, pamanot izmaiņas to uzvedībā, sazināties ar veterinārārstu.
