Vanaga sacīja, ka diemžēl skolotāju algu reformas process “nav ticis uz priekšu”, skolotāji nav aicināti sniegt informāciju koalīcijas darba grupai, kas strādā pie nākamā gada budžeta. Tāpat LIZDA divas reizes lūdza Izglītības ministriju sniegt atbildi, cik izmaksā priekšlikumi jaunā skolotāju atalgojuma modeļa ieviešanai, taču atbildes nesaņēma.
Vanaga uzsvēra, ka skolotāji prasa tikai to, kas jau sen ierakstīt spēkā esošajā likumā, - jābūt pedagogu algas paaugstināšanas grafikam. Un, lai gan tas ir paredzēts, tas jau ilgstoši nav izpildīts, un izskatās, ka politiķiem trūks gribas atrisināt skolotāju algu jautājumu.
LIZDA, kas trešdien tiekas ar Izglītības ministrijas vadību, vēlas dzirdēt atbildes un plāno arī tikties ar Saeimā pārstāvētajām frakcijām, izmantojot visas iespējas, lai panāktu vismaz skaidrību par algu reformu mierīgā ceļā. Uz asāku rīcību arodbiedrība būtu gatava, ja būs izsmelti visas citas iespējas un resursi.
Pašlaik ir vien “neziņa, nestabilitāte”, “tiesisko normu ilgstošā neievērošana”, situāciju raksturoja Vanaga.
Lai gan valdība deklarēja, ka izglītība ir prioritāte numur trīs, darbi par to neliecina, sacīja LIZDA vadītāja.
Tas, viņasprāt, vairāk izskatās pēc negribēšanas sakārtot skolotāju algu jautājumu, politiķi saprot, ka ir vairākas lietas, kas maksā tik, cik maksā, un negrib šo naudu atrast.
Jau vēstīts, ka LIZDA iepriekš konceptuāli piekrita jaunajam skolotāju atalgojuma modelim un tagad gaida rīcību no IZM.
Skolotāju algu modeļa izskatīšana valdībā bija plānota jau jūnijā, taču tika atlikta. Sākotnēji jaunu algu sistēmu arī plānoja ieviest jau šajā mācību gadā – no 2015.gada septembra, bet, saskaņojot ar nozari, ministrija nolēma to atlikt līdz nākamajam mācību gadam.
Jau maijā izglītības ministre Mārīte Seile paziņoja, ka no šā gada 1.septembra pilnā apmērā jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest nevarēs.
Ministrijas piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi.
