LIZDA uztur demisijas pieprasījumu Šuplinskai; sadarbība nedaudz uzlabojusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pērn izteiktais demisijas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija) paliek spēkā, taču kopš tā izteikšanas arodbiedrības sadarbība ar ministriju ir nedaudz uzlabojusies. To Latvijas Radio intervijā norādīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

LIZDA vadītāja atzina, ka pērn izteiktais pieprasījums ministrei demisionēt ir mainījis sadarbību, taču tā nav līdz galam “pieslīpēta”. Vanaga skaidroja, ka nereti vien ir situācijas, kad diskusijās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vairāki būtiski jautājumi paliek novārtā, un tas uzticēšanos ministrei nestiprina. 

Vanaga atzīmēja, ka starp atsevišķiem uzlabojumiem komunikācijā ar ministri bieži vien diskusijās tiek ignorēti vairāki svarīgākie jautājumi, kas arī netiek ņemti vērā, sastādot normatīvos aktus. Viņa norādīja, ka arodbiedrībai ir “jāveic dubultā kontrole”, lai pārliecinātos, vai ministrija pilda panāktās vienošanās. 

Vanaga minēja, ka IZM, piemēram, neesot iekļāvusi regulējuma projektā par “reģionālo pieeju” mācību procesam iepriekš pausto priekšlikumu par iespējamu pedagogu nepiedalīšanos klātienes mācību procesā, ja tie ietilpst Covid-19 saslimšanas riska grupās

Tāpat LIZDA vadītāja atzīmēja, ka ministrija esot nekorekti aprēķinājusi piemaksas kultūras sektora pedagogiem, tādējādi  piemaksas pedagogiem būs nepietiekamas. Ceturtdienas valdības sēdē arodbiedrība norādīs ministrijai konstatētās nepilnības. 

KONTEKSTS:

Arī Latvijas Rektoru padome pieprasījusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) demisiju, pievienojoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām. Iepriekš atbalstu LIZDA pieprasījumam paudusi arī biedrība "Vecāku alianse".

LIZDA nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību, bet jaunajam mācību saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus. Turklāt pirmsskolas izglītības pedagogiem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi.

Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta, ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija.     

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti