Izglītības ministrijas un skolotāju arodbiedrības veiktie aprēķini par modeļa reālo ietekmi uz skolotāju algām tiešām ļoti atšķiras. Taču, vismaz no pašreiz pieejamajiem datiem, šos aprēķinus ir grūti salīdzināt.
Ministrija ir aprēķinājusi katra konkrētā Latvijas skolotāja ieguvumus vai zaudējumus no jaunā modeļa. Ministrija iepriekš atzinusi, ka 8% skolotāju alga pēc reformas samazināsies, tikmēr 80% skolotāju tas nozīmēs lielāku algu un kādiem 12% nekas nemainīsies. Tātad ministrija saskaitījusi skolotājus.
Tikmēr arodbiedrība publiskojusi aprēķinus, kuros uzskaitītas visas skolas, kurās skolotāju - zaudētāju būs vairāk nekā skolotāju - ieguvēju.
Taču katra atsevišķā skolotāja situācija nav rēķināta. Pēc arodbiedrības aplēsēm - vislielākās zaudētājas ir Cēsu novada skolas - visās astoņās skolās vairākumā varētu būt tādu skolotāju, kuru kontos algas dienās iekritīs mazāk naudas.
Arodbiedrība aprēķinājusi, ka Cēsu novadā daļai skolotāju algas saruks par 17 eiro, bet būs tādi, kuri saņems pat par 354 eiro mazāk. Lielāko zaudētāju sarakstā nākamie ir Amatas novads, kur arī visās piecās skolās lielākajai daļai skolotāju atalgojums samazināsies – vieniem par astoņiem eiro, citiem par 330 eiro mēnesī. Dagdas novadā daļai skolotāju algas samazināsies par 8 līdz 311 eiro, Alūksnes novadā par diviem līdz 238 eiro, rēķinājusi arodbiedrība.
Šie paši aprēķini parāda, ka krietnam skaitam skolotāju atalgojums būs arī lielāks. Piemēram, Dagdas novadā – trijās no septiņām skolām vairākums skolotāju būs ieguvēji. Daļai alga palielināsies par teju 190 eiro mēnesī. Tomēr arodbiedrības ieskatos – cietēju ir pārāk daudz, lai viņi dotu zaļo gaismu jaunajam modelim.
„Mēs analizējām tikai tos datus, kas attiecas uz pedagogiem, bet ministrija, kad gatavoja datus, kas bija pieejami [premjeres Laimdotas] Straujumas kundzes vadītajā darba grupā, ietvēra arī summas, kas attiecas uz izglītības iestādes vadību, tātad administrāciju,” skaidro skolotāju arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. „Mēs neņēmām vērā ciparus, kas attiecas uz direktoriem un direktora vietniekiem. Mēs tikai skatījāmies, kāds ir tieši pedagogu ieguvums/zaudējums salīdzinājumā šodienas modelī un jaunajā modelī,” uzsver Vanaga.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādus datus neatzīst par korektiem. Viņi nav redzējuši formulu, pēc kuras šie aprēķini tapuši, taču nesakritības ar ministrijas rīcībā esošajiem datiem esot pārāk lielas, lai šo tabulu uzskatītu par vērā ņemamu. „Konkrēti, ja mēs redzam, ka novads iegūst salīdzinājumā ar esošo finansējumu, 22,9%, kas naudā konkrētajam novadam mēnesī ir 6600 eiro, savukārt LIZDA tabulā mēs redzam, ka šajā novadā visi zaudē. Kā tas ir iespējams? Man tas nav saprotams,” norāda IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.
Arodbiedrība paliek pie sava – ja neieklausīsies sociālo partneru iebildumos, viņi būs kategoriski pret modeļa ieviešanu. Šobrīd viņi vairs pat necerot uz kompromisu par esošo modeli, tāpēc arodbiedrības vadītāja kā reālāko nākamo soli uzskata pilnveidot esošo sistēmu - “Nauda seko skolēnam”. Ministrijā uz šādu ierosinājumu skatās kā uz milzīgu soli atpakaļ, turklāt Finanšu ministrija jau sen pateikusi, ka pašreizējā sistēmā papildu līdzekļus neieguldīs.
